Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.

Cūku pienaine
Lactarius hysginus (Fr.)
Cūku pienaine (Lactarius hysginus)
Cūku pienaine (Lactarius hysginus)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
RindaBērzlapju rinda (Russulales)
DzimtaBērzlapju dzimta (Russulaceae)
ĢintsPienaiņu ģints (Lactarius)
SugaCūku pienaine (L. hysginus)
Sinonīmi
Lactarius curtus
Cūku pienaine Vikikrātuvē
Cepurītes virsma ir spīdīga
Lapiņas ir dažāda garuma
Bresadolas 1928. gada zīmējums

Taksonomija labot šo sadaļu

1818. gadā sugu kā Agaricus hysginus aprakstīja Eliass Frīss. 1838. gadā viņš iekļāva to pienaiņu ģintī kā Lactarius hysginus, un šis nosaukums ir saglabājies līdz mūsdienām. Citi autori devuši arī savus nosaukumus: Lactifluus hysginus (Fr.) Kuntze (1891), kurš tiek atzīts par novecojušu sinonīmu un Lactarius curtus Britzelm. (1885), kurš, iespējams, apzīmē citu sugu.[1]

Nosaukuma epitets hysginus veidots no latīņu valodas aveņu vai purpura nokrāsas apzīmējuma, norādot uz sēnes krāsu.

Apraksts labot šo sadaļu

  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes.
  • Cepurīte: sākumā nedaudz izliekta, vēlāk ieliekta. Krāsa sarkanbrūna līdz ķieģeļsarkanai, reizēm ar vāji redzamām tumšākām joslām, saulē izbalējoša, gļotaina, spīdīga, ar ieritinātu, vēlāk ieliektu malu. Reizēm radiāli nelīdzena virzienā uz malām. Platums 4—11 cm.
  • Lapiņas: ļoti ciešas, plānas, dažāda garuma, nedaudz zarotas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Bāli dzeltenas, vēlāk koši okerdzeltenas, vecumā sarkanbrūnas, ievainojumu vietās brūnganas vai olīvpelēkas.
  • Kātiņš: Cepurītes tonī, bet gaišāks par to, apakšdaļā bieži plankumains, cilindrisks, uz leju tievāks, gļotains, sausā laikā spīdīgs un apsarmots, pie pamata ar bālganiem micēlija gabaliņiem. Uz vecumu kļūst dobs.[2] Garums 3—5 cm, resnums 1—2,5 cm.
  • Mīkstums: bāli dzeltenīgs, zem virsmiziņas sārti brūngans, drupans, trausls, ar pretīgu (pēc citiem avotiem — patīkamu augļu) smaržu un sīvu garšu. Ievainojumu vietās izdala nemainīgi baltu, dedzinoši sīvu piensulu.
  • Sporas: strupi elipsoīdas, bezkrāsainas, birumraksts bālā okerkrāsā, ar izolētām līdz 1 µm augstām kārpām un tīklojumu, izmēri 6,4—7,9/5,5—7 µm.[3]
  • Bazīdijas: no vālesveida līdz cilindriskām un mucasveida, parasti četrsporu, 40—60/8—11 µm.
  • Cistīdas: Pleiromakrocistīdas daudzskaitlīgas, vārpstas vai lancetes veida, 45—90/8—10 µm. Heilomakrocistīdas daudzskaitlīgas, no vārpstveidīgām līdz pudeļveidam, 35—65/6—10 µm.[4][5]

Izplatība labot šo sadaļu

Suga atrasta Ziemeļu puslodes mērenajos un vēsajos reģionos, taču ir diezgan reta.[6] Veido mikorizu ar kokiem, parasti eglēm,[7] retāk bērziem un priedēm, aug skuju un jauktu koku mežos. Latvijā parastais augšanas periods — no augusta līdz oktobrim.[3] Viduseiropā biežāk sastopama kalnienēs.

Cūku pienaines bieži aug izcirtumu vai mežu malās, meža ceļu malās. Sēne dod priekšroku skābām un mitrām augsnēm, kurās ir maz barības vielu.

Līdzīgas sugas labot šo sadaļu

Kampara pienainei ir līdzīga smarža un krāsa, taču tā ir mazāka un plānāka, ar jau jaunībā sarkanbrūnām lapiņām un ne tik sīvu piensulu. Visām citām pēc krāsas līdzīgajām pienainēm piensula vispār nav sīva: sarkandzeltaine, kuras piensula ir bezkrāsaina, seruma pienaine ir maza un plāna, bet Eiropā sastopamās līdzīgās L. subumbonatus piensula ir bālgani ūdeņaina.

Lietošana pārtikā labot šo sadaļu

Tiek uzskatīta par neēdamu,[3] parasti par iemeslu tiek nosaukta sīvā garša.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. MycoBank: Lactarius curtus
  2. Funghi Italiani
  3. 3,0 3,1 3,2 Sugu enciklopēdija: Cūku pienaine
  4. Jacob Heilmann-Clausen u. a.: The genus Lactarius. Hrsg.: The Danish Mycological Society (= Fungi of Northern Europe. Band 2). 1998, ISBN 87-983581-4-6, S. 80—81
  5. Josef Breitenbach, Fred Kränzlin (Hrsg.): Pilze der Schweiz. Beitrag zur Kenntnis der Pilzflora der Schweiz. Band 6: Russulaceae. Milchlinge, Täublinge. Mykologia, Luzern 2005, ISBN 3-85604-060-9, S. 70.
  6. GBIF sugas atrašanas vietu karte
  7. Pilzoek. Lactarius hysginus (Fr.:Fr.) Fr

Ārējās saites labot šo sadaļu