Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām. Agrāk himenofora veids bija noteicošais sēņu sistemātikā, kurā atsevišķi iedalīja lapiņu, stobriņu un adateņu sēnes,[1] tomēr mūsdienās šis dalījums tiek uzskatīts par novecojušu un sēnes ar lapiņām tiek iekļautas vienās rindās ar citām, piemēram, lapiņu sēnes no mieteņu dzimtas tagad ietilpst beku rindā, kurā pārsvarā ir stobriņu sēnes.[2] Mikoloģijā pēc molekulārās ģenētikas pētījumiem pēdējos 20 gados tiek uzskatīts, ka lapiņas vairākām sēņu dzimtām atlases ceļā izveidojušās neatkarīgi cita no citas. Sadzīvē reizēm par lapiņām vienkāršojot sauc arī cepurītes krokas, kuras ārēji līdzinās nelielām lapiņām un kuras raksturīgas, piemēram, parastajām gailenēm. Vienlaikus ne tikai sadzīvē, bet pat mikologu sastādītajos sēņu noteicējos joprojām sēnes tiek sakārtotas pēc himenofora veida, jo dalījums pēc tā ir uzskatāmāks par zinātnisko.[3][4] Pazīstamākās ģintis no lapiņu sēnēm ir bērzlapes, pienaines, atmatenes, mušmires, dižsardzenes, pūkaines, čigānenes, celmenes un mietenes, taču pastāv daudz citu lapiņu sēņu ģinšu un sīku lapiņu sēņu, kuras nelieto pārtikā to izmēru dēļ un tādēļ tās ir ļoti maz pētītas.[5]

Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape
Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm
Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām
Lapiņu sēnēm līdzīgajai sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām
  1. “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 5-1. sējums, 1984., 714. lpp.
  2. «Sugu enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 27. novembrī.
  3. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 12. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  4. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 15. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  5. H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.

Ārējās saites

labot šo sadaļu