Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti. Cepurīte sastāv no mīkstuma, kas klāts ar virsmiziņu, un sporas veidojošo slāni — himēniju tās apakšdaļā.[1][2][3]Sēņu sistemātikā šāds termins vairs netiek lietots, bet sastopams sēņu noteicējos un rokasgrāmatās.
Cepurīšu sēnes iedala pēc kātiņa izvietojuma attiecībā pret cepurīti. Iespējamie varianti ir:
Centrāls — kātiņa gals savienots ar cepurītes centru.
Ekscentrisks — kātiņa gals savienots ar cepurīti ne tās centrā vai malā.
Sānisks — kātiņa gals savienots ar cepurītes malu.
Sēdošs — kātiņa nav, cepurītes mala pievienota substrātam.
Reizēm kā cepurīšu sēnes sēņu rokasgrāmatās tiek aprakstītas arī citādas uzbūves sēnes, kuru augļķermeņi (apotēciji) ārēji atgādina jaunas cepurīšu sēnes — daļa asku sēņu, kā lāčpurni un bisītes, un fallveidīgās zemestauku rindas sēnes. Šo sēņu augļķermeņi cepurītes vietā, kurai sporu veidojošais slānis atrodas apakšdaļā, veido kātiņa uzgali ar sporām tā ārpusē. Ir arī mikroskopiskas atšķirības: asku sēnes sporas veido iekšpusē speciālās somiņās - askos, kamēr bazīdiju sēnes, pie kurām pieder parastās cepurīšu sēnes, to veic cepurītes apakšā uz speciāliem izaugumiem — bazīdijām.[4]
