Cīravas pagasts
Cīravas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Durbes abos krastos. Robežojas ar sava novada Lažas, Aizputes, Dunalkas un Sakas pagastiem.
| Cīravas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Cīrava |
| Kopējā platība:[1] | 131,6 km2 |
| • Sauszeme: | 128,7 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 922 |
| Blīvums (2023): | 7,2 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Cīravas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Akmene, Ašvalks, Cepļupe, Dubeņa, Gliemežvalks, Kraukļu valks, Mālvalks, Melnupīte, Pilsnika, Rudīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (Gut Zierau, Cīrava), Dzērves muiža (Gut Dserwen, Dzērves skola)..
1935. gadā Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un Upsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema padomju saimniecības «Pāvilosta» teritoriju pievienoja Sakas ciemam. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja Apriķu ciema kolhoza «Jaunā dzīve» teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gada Aizputes novadā iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Cīrava" un "Marienhofas pusstacija (Marijas)", kas slēgta 1964. gadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
Valsts nozīmes labot šo sadaļu
- Cīravas ūdensdzirnavas[6]
- Cīravas luterāņu baznīca
- Cīravas muižas apbūve
- Rūķu, Lapegļu, Ozolu, Dārznieku un Buču senkapi
- Blieķu kalns - pilskalns
- Dzērves - Cīravas tautas skola. Atrodas Dzerves pamatskolas internatā.[7]
Vietējas nozīmes labot šo sadaļu
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīrava (pagasta centrs), Dzērvenieki, Akmene, Dzērves skola.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Kārlis Zemdega (1894—1963) — latviešu tēlnieks
- Zigrīda Stungure (1928—2010) — latviešu aktrise
- Skaidrīte Putniņa (1945) — latviešu aktrise
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ārējās saites labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Veidne:Pmlp2020
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ «Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |