Butanols
Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.
Butanols | |
---|---|
n-butanola struktūrformula un molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C4H9OH |
Molmasa | 74,12 g/mol |
Blīvums | 809,8 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | −89,5 °C (183,7 K) |
Viršanas temperatūra | 117,73 °C (390,9 K) |
1-butanols ir bezkrāsains viskozs šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Sajaucas ar organiskiem šķīdinātājiem. Atšķirībā no metanola, etanola un propanola tas ūdenī šķīst tikai mēreni — 7,6 g uz 100 g ūdens. Ar ūdeni 1-butanols veido azeotropu, kas pie 55,5% butanola masas vārās 93 °C temperatūrā.[1]
1-butanols (n-butanols) |
otrējais butanols (2-butanols) |
izobutanols (2-metil-1-propanols) |
trešējais butanols (2-metil-2-propanols) |
2-butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri. Trešējais butanols kūst pie 25,4 °C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļu1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).
Iegūšana
labot šo sadaļu- 1-butanolu var iegūt, iedarbojoties uz cieti ar baktērijām Bacterium acetobutylicum.
- 2-butanolu iegūst, reducējot metiletilketonu ar ūdeņradi.
- Izobutanolu var izdalīt no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no sintēzes gāzes kobalta katalizatora klātienē.
- Trešējo butanolu var iegūt no acetona un metilmagnija halogenīdiem Griņjāra reakcijā.
Izmantošana
labot šo sadaļuButanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Butanols.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)