Burtnieku mācītājmuiža
Burtnieku mācītājmuiža (vācu: Pastorat Burtneek) bija Vidzemes mācītājmuiža, kas atradās mūsdienu Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidaustrumu krastā pie Burtnieku baznīcas. Vēsturiskais Burtnieku draudzes novada mācītāja miteklis. Burtnieku mācītājmuiža ir 18. gadsimta otrās puses/19. gadsimta sākuma valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir mācītāja māja (1774. gads), stallis (1793. (1992.) gads), klēts (1810. (1993.) gads), bet mācītāja mājas krāsns ir 18. gadsimta beigu valsts nozīmes mākslas piemineklis.
| Burtnieku mācītājmuiža | |
|---|---|
 | |
  Burtnieku mācītājmuiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Pastorat Burtneek |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Burtnieku pagasts, Valmieras novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°43′09″N 25°18′02″E / 57.719220°N 25.300494°EKoordinātas: 57°43′09″N 25°18′02″E / 57.719220°N 25.300494°E |
| Pabeigta | 19. gs beigas |
| Oficiālais nosaukums: Burtnieku mācītājmuižas apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 6887 |
| Vērtības grupa | valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Draudzes novads pieminēts 1434. gadā. Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā ugunsgrēkā nodega vecā Burtnieku baznīca, kas atradās pie Burtnieku muižas. 1683. gadā tika uzsākta jaunas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Pēc Lielā Ziemeļu kara par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. No 1769. līdz 1816. gadam draudzes mācītājs bija J. H. Gūleke. Mācītāja māja celta 1774. gadā, pēc tam, kad nodega iepriekšējā. No 1817. gada draudzes mācītājs bija Tērbatas Universitātes rektora Georga Frīdriha Parrots dēls V. F. Parots, bet pēc viņa T. L. Girgensons.
Latvijas agrārreformas rezultātā Burtnieku mācītājmuiža tika sadalīta 19 vienībās (571 ha). Latvijas PSR laikā tajā tika ierīkotas mehāniskās darbnīcas. Muižas komplekss restaurēts no 1988. līdz 1993. gadam.