Burtnieka drumlinu lauks

(Pāradresēts no Burtnieku drumlinu lauks)

Burtnieka drumlinu lauks[1], arī Burtnieku drumlinu lauks, ir Latvijas lielākais drumlinu — stāvu viļņveida un klaipveida pauguru klāts apvidus, kas atrodas Valmieras novada vidus un ziemeļu daļā, nedaudz iesniedzoties Igaunijā un ziemeļos robežojas ar Sakalas augstieni. Augstākais punkts ir Ķoņu kalns. Burtnieku pagastā esošie Bēršu drumlini izdalīti kā aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.[1]

Burtnieka drumlinu lauks
Burtnieka drumlinu lauks (Latvija)
Burtnieka drumlinu lauks
Burtnieka drumlinu lauks
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Valmieras novads, Latvija
Koordinātas 57°44′17″N 25°19′41″E / 57.738°N 25.328°E / 57.738; 25.328Koordinātas: 57°44′17″N 25°19′41″E / 57.738°N 25.328°E / 57.738; 25.328
Izmēri
Augstums 92,6

Lauks satur ap 1430 drumlinu vaļņu, kas īpaši izteikti dienvidos no Burtnieka ezera. Tie ir savstarpēji paralēli orientēti ZR-DA virzienā,[2] atbilstoši pēdējā ledus laikmeta Ziemeļeiropas ledāju kustībai.[3] Ieplakas starp drumliniem sedz purvu nogulumi, tajās bieži sastopama kūdra, ir daudz ezeriņu (Purezers, Ezeris, Saules ezers, Bezdibenis).[2] Drumlinu nogulumi satur daudz karbonātu, tāpēc šeit bieži sastopamas saldūdens kaļķiežu iegulas, kas veidojušās senajos ezeros. Upju ielejās, kā parasti, atrodas aluviālie nogulumi.[4]

Burtnieku apkaimes drumlini parasti ir 6-12 m augsti, 2-3 km gari un 100-600 m plati. Vairāk uz ziemeļiem, Vecates pagastā drumlini kļūst garāki (2-10 km). Drumlinu virsotnes atrodas vidēji 60-75 m vjl, nedaudz paaugstinoties virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.[5]

Burtnieka drumlinu lauka pētījumi parādīja, ka drumlinu kodoli galvenokārt sastāv no glaciotektoniski deformētiem un litoloģiski atšķirīgiem pleistocēna nogulumiem, bet dažviet arī no vāji cementētiem dislocētiem vidusdevona smilšakmeņiem.[6][7] Savukārt drumlinu nogāzēs esošie zvīņveida uzbīdījumi parādījušies, darbojoties no drumlinu ieplaku puses orientētam kompresējošajam spriegumam.[6]

Reljefam pielāgojies arī ceļu tīkls, kurš galvenokārt ir paralēls drumlinu virzienam, jo to šķērsojums perpendikulāri ir grūts.[2] Lauka dienvidu daļa ir lauksaimnieciski labi apgūta, kamēr ziemeļi joprojām saglabājuši lielus mežu masīvus.

Ārējās saites

labot šo sadaļu