Vikipēdija

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Vieglatlētikā kopā startēja 118 sportisti no 16 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.[1]

Vieglatlētika
Olimpiskajās spēlēs
Norises vietaValsts karogs: Francija Kruakatelāns, Buloņas mežs, Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 14. — 22. jūlijs
Disciplīnu skaits23 (visas vīriešu)
Dalībnieki118 (visi vīrieši) no 16 valstīm
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»
Vieglatlētika 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs
Sportisti
Skrejceļa disciplīnas
60 metri   Vīrieši
100 metri   Vīrieši
200 metri   Vīrieši
400 metri   Vīrieši
800 metri   Vīrieši
1500 metri   Vīrieši
110 metru barjerskrējiens   Vīrieši
200 metru barjerskrējiens   Vīrieši
400 metru barjerskrējiens   Vīrieši
2500 metru šķēršļu skrējiens   Vīrieši
4000 metru šķēršļu skrējiens   Vīrieši
5000 metru komandu skrējiens   Vīrieši
Šosejas disciplīnas
Maratons   Vīrieši
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana   Vīrieši
Tāllēkšana   Vīrieši
Trīssoļlēkšana   Vīrieši
Augstlēkšana no vietas   Vīrieši
Tāllēkšana no vietas   Vīrieši
Trīssoļlēkšana no vietas   Vīrieši
Kārtslēkšana   Vīrieši
Diska mešana   Vīrieši
Lodes grūšana   Vīrieši
Vesera mešana   Vīrieši
← 1896 1904 →

Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.

Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana.

No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). Savukārt, mājinieki, Francija, izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā un vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.

Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.

Sacensību kalendārs labot šo sadaļu

  ●   — Sacensības;   F   — fināls (medaļu izcīņa)

Disciplīna 14. jūlijs
(Sest.)		 15. jūlijs
(Svēt.)		 16. jūlijs
(Pirm.)		 17. jūlijs
(Otr.)		 18. jūlijs
(Treš.)		 19. jūlijs
(Ceturt.)		 20. jūlijs
(Piekt.)		 21. jūlijs
(Sest.)		 22. jūlijs
(Svēt.)
Skrejceļa disciplīnas
60 metri F
100 metri F
200 metri F
400 metri ● F
800 metri ● F
1500 metri F
110 metru barjerskrējiens F
200 metru barjerskrējiens F
400 metru barjerskrējiens ● F
2500 metru šķēršļu skrējiens F
4000 metru šķēršļu skrējiens F
5000 metru komandu skrējiens F
Šosejas disciplīnas
Maratons F
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana F
Tāllēkšana ● F
Trīssoļlēkšana F
Augstlēkšana no vietas F
Tāllēkšana no vietas F
Trīssoļlēkšana no vietas F
Kārtslēkšana F
Diska mešana ● F
Lodes grūšana ● F
Vesera mešana F

Medaļu ieguvēji labot šo sadaļu

Medaļnieki labot šo sadaļu

 
Skats no 800 metru fināla skrējiena.
 
Skats no 2500 metru šķēršļu skrējiena fināla.
 
Skats no maratona skrējiena.
 
Skats no augstlēkšanas sacensībām.
 
Skats no kārtslēkšanas sacensībām.
Skrejceļa disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
60 metri
sīkāk 		Alvins Krencleins
  ASV 		Volters Tjūksberijs
  ASV 		Stens Roulijs
  Austrālija 		[2]
100 metri
sīkāk 		Frenks Džerviss
  ASV 		Volters Tjūksberijs
  ASV 		Stens Roulijs
  Austrālija 		[3]
200 metri
sīkāk 		Volters Tjūksberijs
  ASV 		Normens Pričards
  Indija 		Stens Roulijs
  Austrālija 		[4]
400 metri
sīkāk 		Maksvels Longs
  ASV 		Viljams Holands
  ASV 		Ernsts Šulcs
  Dānija 		[5]
800 metri
sīkāk 		Alfrēds Tisē
  Lielbritānija 		Džons Kregans
  ASV 		Deivids Hols
  ASV 		[6]
1500 metri
sīkāk 		Čārlzs Benets
  Lielbritānija 		Anrī Deložs
  Francija 		Džons Brejs
  ASV 		[7]
110 metru barjerskrējiens
sīkāk 		Alvins Krencleins
  ASV 		Džons Maklīns
  ASV 		Frederiks Molonijs
  ASV 		[8]
200 metru barjerskrējiens
sīkāk 		Alvins Krencleins
  ASV 		Normens Pričards
  Indija 		Volters Tjūksberijs
  ASV 		[9]
400 metru barjerskrējiens
sīkāk 		Volters Tjūksberijs
  ASV 		Anrī Tozēns
  Francija 		Džordžs Ortons
  Kanāda 		[10]
2500 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk 		Džordžs Ortons
  Kanāda 		Sidnijs Robinsons
  Lielbritānija 		Žans Šastanjē
  Francija 		[11]
4000 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk 		Džons Rimmers
  Lielbritānija 		Čārlzs Benets
  Lielbritānija 		Sidnijs Robinsons
  Lielbritānija 		[12]
5000 metru komandu skrējiens
sīkāk 		  Jauktā komanda
  Čārlzs Benets (Lielbritānija)
  Džons Rimmers (Lielbritānija)
  Sidnijs Robinsons (Lielbritānija)
  Alfrēds Tisē (Lielbritānija)
  Stens Roulijs (Austrālija) 		  Francija
Anrī Deložs
Gastons Rageno
Žans Šastanjē
Andrē Kastaņē
Albērs Šampudrī 		Netika pasniegta [13]
Šosejas disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Maratons
sīkāk 		Mišels Teato
  Luksemburga 		Emīls Šampions
  Francija 		Ernsts Fasts
  Zviedrija 		[14]
Laukuma disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Augstlēkšana
sīkāk 		Ērvings Baksters
  ASV 		Patriks Līhijs
  Lielbritānija 		Lajošs Genči
  Ungārija 		[15]
Tāllēkšana
sīkāk 		Alvins Krencleins
  ASV 		Maiers Prinšteins
  ASV 		Patriks Līhijs
  Lielbritānija 		[16]
Trīssoļlēkšana
sīkāk 		Maiers Prinšteins
  ASV 		Džeimss Konolijs
  ASV 		Luiss Šeldons
  ASV 		[17]
Augstlēkšana no vietas
sīkāk 		Rejs Evrijs
  ASV 		Ērvings Baksters
  ASV 		Luiss Šeldons
  ASV 		[18]
Tāllēkšana no vietas
sīkāk 		Rejs Evrijs
  ASV 		Ērvings Baksters
  ASV 		Emīls Toršbēfs
  Francija 		[19]
Trīssoļlēkšana no vietas
sīkāk 		Rejs Evrijs
  ASV 		Ērvings Baksters
  ASV 		Roberts Garets
  ASV 		[20]
Kārtslēkšana
sīkāk 		Ērvings Baksters
  ASV 		Meredits Kolkets
  ASV 		Karls Alberts Andersens
  Norvēģija 		[21]
Diska mešana
sīkāk 		Rūdolfs Bauers
  Ungārija 		Františeks Janda-Suks
  Bohēmija 		Ričards Šeldons
  ASV 		[22]
Lodes grūšana
sīkāk 		Ričards Šeldons
  ASV 		Džosija Makrakens
  ASV 		Roberts Garets
  ASV 		[23]
Vesera mešana
sīkāk 		Džons Flenegens
  ASV 		Trakstans Heirs
  ASV 		Džosija Makrakens
  ASV 		[24]

Sportisti ar vairākām medaļām labot šo sadaļu

 
Alvins Krencleins bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Alvins Krencleins   ASV 4 — — 4
Rejs Evrijs   ASV 3 — — 3
Ērvings Baksters   ASV 2 3 — 5
Volters Tjūksberijs   ASV 2 2 1 5
Čārlzs Benets   Lielbritānija 2 — 1 3
Sidnijs Robinsons   Lielbritānija 1 1 1 3
Maiers Prinšteins   ASV 1 1 — 2
Stens Roulijs   Austrālija 1 — 3 4
Džordžs Ortons   Kanāda 1 — 1 2
Ričards Šeldons   ASV 1 — 1 2
Anrī Deložs   Francija — 2 — 2
Normens Pričards   Indija — 2 — 2
Patriks Līhijs   Lielbritānija — 1 1 2
Džosija Makrakens   ASV — 1 1 2
Žans Šastanjē   Francija — 1 1 2
Luiss Šeldons   ASV — — 2 2

Medaļu sadalījums starp valstīm labot šo sadaļu

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   ASV 16 13 10 39
2   Lielbritānija 3 3 2 8
3/4   Kanāda 1 — 1 2
  Ungārija 1 — 1 2
5   Luksemburga 1 — — 1
6   Jauktā komanda 1 — — 1
7   Francija — 4 2 7
8   Indija — 2 — 2
9   Bohēmija — 2 — 2
10   Austrālija — — 3 3
11/13   Dānija — — 1 1
  Norvēģija — — 1 1
  Zviedrija — — 1 1
Kopā (13 valstis): 23 23 22 68

Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi labot šo sadaļu

Pamatraksts un citi raksti: Olimpiskie rekordi vieglatlētikā un Olimpiskie rekordi, kas uzstādīti vai laboti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Disciplīna Rezultāts Sportists (valsts)
60 metri 7.0   Alvins Krencleins (ASV)
100 metri 10.8   Frenks Džerviss (ASV) /   Volters Tjūksberijs (ASV)
200 metri 22.2   Volters Tjūksberijs (ASV)
400 metri 49.4   Maksvels Longs (ASV)
800 metri 1:59.0   Deivids Hols (ASV)
1500 metri 4:06.2   Čārlzs Benets (Lielbritānija)
110 metru barjerskrējiens 15.4   Alvins Krencleins (ASV)
200 metru barjerskrējiens 25.4   Alvins Krencleins (ASV)
400 metru barjerskrējiens 57.6   Volters Tjūksberijs (ASV)
2500 metru šķēršļu skrējiens 7:34.4   Džordžs Ortons (Kanāda)
4000 metru šķēršļu skrējiens 12:58.4   Džons Rimmers (Lielbritānija)
Augstlēkšana 1.90 m   Ērvings Baksters (ASV)
Tāllēkšana 7.185 m   Alvins Krencleins (ASV)
Trīssoļlēkšana 14.47 m   Maiers Prinšteins (ASV)
Augstlēkšana no vietas 1.655 m   Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Tāllēkšana no vietas 3.21 m   Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Trīssoļlēkšana no vietas 10.58 m   Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Kārtslēkšana 3.30 m   Viljams Hoits (ASV) /   Ērvings Baksters (ASV)
Diska mešana 36.04 m   Rūdolfs Bauers (Ungārija)
Lodes grūšana 14.10 m   Ričards Šeldons (ASV)
Vesera mešana 51.01 m   Džons Flenegens (ASV)

Pārstāvētās valstis un sportisti labot šo sadaļu

Pamatraksts: Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 16 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles
  1. ↑ «Athletics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. septembris. Skatīts: 2020. gada 7. septembris.
  2. ↑ «Paris 1900 Athletics — 60m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  3. ↑ «Paris 1900 Athletics — 100m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  4. ↑ «Paris 1900 Athletics — 200m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  5. ↑ «Paris 1900 Athletics — 400m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  6. ↑ «Paris 1900 Athletics — 800m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  7. ↑ «Paris 1900 Athletics — 1500m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  8. ↑ «Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  9. ↑ «Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  10. ↑ «Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  11. ↑ «Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  12. ↑ «Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  13. ↑ «Paris 1900 Athletics — 5000m team men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  14. ↑ «Paris 1900 Athletics — marathon men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  15. ↑ «Paris 1900 Athletics — high jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  16. ↑ «Paris 1900 Athletics — long jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  17. ↑ «Paris 1900 Athletics — triple jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  18. ↑ «Paris 1900 Athletics — high jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  19. ↑ «Paris 1900 Athletics — long jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  20. ↑ «Paris 1900 Athletics — triple jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  21. ↑ «Paris 1900 Athletics — pole vault men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  22. ↑ «Paris 1900 Athletics — discus throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  23. ↑ «Paris 1900 Athletics — shot put men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  24. ↑ «Paris 1900 Athletics — hammer throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vieglatlētika_1900._gada_vasaras_olimpiskajās_spēlēs&oldid=3755999"