Vikipēdija

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919. gadā dibināta Latvijas Komunistiskās partijas jaunatnes organizācija.

Latvijas PSR komjaunatnes ceļa zīme par nosūtīšanu darbā uz Tomskas apgabalu KPFSR (1972).

Vēsture

labot šo sadaļu

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī Latvijas neokupētajā daļā izveidojās Darba Jaunatnes Savienība (DJS)[1][2] ar daudziem jauniešu pulciņiem. Pēc Latvijas SPR izveides 1919. gada 28. februārī Darba Jaunatnes Savienības kongresā Rīgā nodibināja Latvijas Komunistisko Darba Jaunatnes Savienību (LKDJS), tās centrālajā komitejā ievēlēja O. Dzeni, A. Kadiķi (Grozniju), J. Krūzi, A. Rāceni (Bērci), J. Vintēnu u.c. 1919. gada 22.—23. novembrī Rēzeknē notika LKDJS konference, kurā organizāciju pārdēvēja par Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību.[3]

Starpkaru Latvijā komjaunatne, tāpat kā Latvijas Komunistiskā partija, bija aizliegta. Tā bija sadalīta pagrīdes pulciņos, kas apvienojās septiņās apgalu organizācijās: Daugavas, Latgales, Lejaskurzemes, Malienas, Talsu-Tukuma, Vidienas, Zemgales, kuras vadīja Komjaunatnes Vislatvijas centrs. LKJS 2. kongress notika 1922. gadā janvārī Rīgā, 3. kongresā 1923. gada jūlijā no organizācijas izslēdza "avangardistus" un par sekretāru ievēlēja Frici Deglavu. 1936. gada 9. jūlijā LKJS apvienojās ar Latvijas sociālistisko jaunatnes savienību, nodibinot Latvijas Darba Jaunatnes Savienību (LDJS) un sasaucot LDJS 1. kongresu 1938. gada novembrī.[3]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 27. jūlijā LKP CK izveidoja Latvijas Komunistiskās Darba Jaunatnes Savienības (LKDJS) Centrālo organizācijas komiteju ar E. Libertu priekšgalā. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā LDJS 14. augustā pārtrauca savu darbību.[3] 18. oktobrī LKDJS iekļāva VĻKJS sastāvā un pārdēvēja par Latvijas Ļeņina komunistisko jaunatnes savienību. Tās struktūra pēc tam aizvien vairāk atbilda Komunistiskās partijas struktūrai.[4]

Struktūra

labot šo sadaļu

LĻKJS centrālais orgāns bija tās Centrālā komiteja, kura atradās Kirova ielā 45/47 un kuru vadīja CK pirmais sekretārs.[5][6] Organizācijas oficiālais laikraksts bija "Padomju Jaunatne" (no 1990. gada līdz slēgšanai 1993. gadā — "Latvijas Jaunatne"). 1990. gada janvārī LĻKJS bija 202 321 biedrs.[7] Organizācijas apbalvojums bija Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija.[8]

Komjaunatnes pārziņā atradās arī skolēnu darba vienības LOTOS.[9][10] No 1982. gada aprīļa līdz PSRS sabrukumam skolu izvirzītas labāko komjauniešu un oktobrēnu vienības, tērptas sarkano strēlnieku formās, pildīja goda sardzes pienākumus pie pieminekļa Latviešu strēlniekiem Rīgā.[11]

Pēc pārveides

labot šo sadaļu

Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā 1990. gada 8. jūnijā Latvijas komjaunatnes konferencē organizāciju pārdēvēja par Latvijas Jaunatnes progresa savienību un pieņēma jaunu programmu, kurā galvenokārt uzsvēra jaunatnes sociālo jautājumu risināšanu. Par LJPS vadītāju ievēlēja bijušo LĻKJS pirmo sekretāru Jāni Urbanoviču.[12] Tikmēr daļa komunistiski noskaņotu bijušo biedru 11. jūnijā paziņoja par LĻKJS atjaunošanu.[13] 1991. gada novembrī J. Urbanovičs apgalvoja, ka LJPS ir 19 500 biedru un latvieši tajā ir aptuveni puse. Savienība arī turpināja komjaunatnes padomju gados iesākto darbu privātuzņēmumu veidošanā.[14] Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 24. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma apturēt LKP un LĻKJS darbību, bet tā paša gada 10. septembrī tās likvidēja.[4]

LJPS 1993. gadā tika pārreģistrēta kā politiski-sabiedriska organizācija un tās priekšsēdētājs bija Andris Ameriks.[15][16] 1995. gadā LJPS bija ap 300—500 biedru.[17] Biedrība aktīvi darbojusies sporta jomā (piemēram, florbola attīstīšanā) un ir Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Florbola savienības locekle.[18][19][20]

5. Saeimas vēlēšanās LJPS piedalījās apvienības "Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai" sastāvā, bet 2002. gadā tā parakstīja paziņojumu par PCTVL jauniešu organizācijas "Klubs 13" dibināšanu.[21][22]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Izdevums "No Latvijas ĻKJS vēstures" (1972), 25. lpp. — dspace.lu.lv
  2. ↑ Jānis Šiliņš. «Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā». Latvijas Sabiedriskais medijs (latviešu), 2019-12-11. Skatīts: 2021-04-09.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 52. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 297. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības organizāciju fondi - Latvijas Valsts arhīvs». www.archiv.org.lv. Skatīts: 2021-04-09.
  5. ↑ «Edvīns Šnore: Gluži kā LPSR prezidents». LA.LV (latviešu). 2013-12-18. Skatīts: 2021-04-09.
  6. ↑ «Kongress beidzās pusnaktī - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2021-04-09.
  7. ↑ «LĻKJS CK birojā - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2021-04-09.
  8. ↑ «28.03.1966: — Latvijā ieviesta Ļeņina komjaunatnes prēmija». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2021-04-09.
  9. ↑ «Rekviēms svētkiem». Darba Karogs. 1990-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-10.
  10. ↑ «LOTOS | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2021-04-09.
  11. ↑ Viesturs Sprūde. «1982. gada 23. aprīlī». LA.LV (latviešu), 2012-04-23. Skatīts: 2021-04-09.
  12. ↑ Viesturs Sprūde. «1990. gada 8. jūnijā. Komjaunatnes izkārtnes maiņa». LA.LV (latviešu), 2020-06-08. Skatīts: 2021-04-09.
  13. ↑ «Latvijā atkal atdzimst komjaunatne». Diena. 1991-06-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-10.
  14. ↑ «Uz «LJ» jautājumiem atbild Latvijas Jaunatnes progresa savienības pirmais sekretārs Jānis Urbanovičs». Latvijas Jaunatne. 1991-11-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-10.
  15. ↑ «Par Latvijas Republikā reģistrētajām politiskajām organizācijām (partijām)». LIKUMI.LV (latviešu). 1995-07-03. Skatīts: 2021-04-09.
  16. ↑ Andris Ameriks. «Ja gribam būt veselīga un kulturāla tauta». Neatkarīgā Cīņa, 1993-05-15. Skatīts: 2021-04-10.
  17. ↑ «Paskaidrojums pie 1995. gada finansu atskaites». Latvijas Vēstnesis. 1996-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-10.
  18. ↑ Ints Megnis. «Ar Andra Amerika svētību». Diena.lv, 2019-12-12. Skatīts: 2021-04-09.
  19. ↑ «LSFP biedru saraksts». lsfp.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-09. Skatīts: 2021-04-09.
  20. ↑ «Latvijas Florbola savienība » LV » 2020/2021 » LFS » Kolektīvie biedri». www.floorball.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-09.
  21. ↑ Mārtiņš Ķibilds. «Jaunā audze izšķīrusies par vēlēšanu taktiku». Diena, 1993-04-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-09.
  22. ↑ «PCTVL būs jauniešu klubs». Latvija Amerikā. 2002-01-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-09.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Ļeņina_Komunistiskā_jaunatnes_savienība&oldid=3771929"