Bišu dzenis
Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops). Sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Latvijā agrāk bijis rets maldu viesis, bet kopš 2003. gada ligzdo katru gadu. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
| Bišu dzenis Merops apiaster (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpeg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes) |
| Dzimta | Bišu dzeņu dzimta (Meropidae) |
| Ģints | Bišu dzeņi (Merops) |
| Suga | Bišu dzenis (Merops apiaster) |
 Bišu dzenis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Bišu dzenis ligzdo Dienvideiropā no Spānijas līdz Krievijai, ziemeļrietumu Āfrikā no Marokas līdz Lībijai, Centrālāzijā, Tuvajos un Vidējos Austrumos, kā arī Dienvidāfrikā un Namībijā. Eiropā lielākā skaitā ligzdo Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ukrainā un Krievijā. Pārziemo tropiskajā Āfrikā, bet neliela daļa arī Indijā.[2] Bišu dzeņi migrē nelielos baros.
Areāla ziemeļu daļā bišu dzenis ir regulāri sastopams līdz Polijai un Baltkrievijai, ļoti reti tālāk līdz Zviedrijai un pēdējos gados arī Latvijai.[3] Baltijas jūras reģionā ligzdojošo bišu dzeņu skaits pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis. Izkliedētā populācijā ligzdo Baltkrievijas dienvidu daļā (30—60 pāri), kur tālākie ligzdošanas gadījumi uz ziemeļiem bijuši Vitebskas apgabalā 20. gadsimta 90. gados. Arī Polijā pārsvarā ligzdo valsts dienvidos, kopējais ligzdojošo pāru skaits pārsniedz 30-40. Zviedrijā ligzdojis vismaz 5 reizes (līdz 2000. gadam), dažādās vietās, tomēr vienmēr dienvidu daļā, viens ligzdošanas gadījums pie Huskvarnas 1977. gadā bijis tālāk uz ziemeļiem, kā ligzdošanas vietas Latvijā, un ir uz ziemeļiem tālākais sugas ligzdošanas novērojums visā izplatības areālā. Lietuvā pierādīts tikai viens ligzdošanas gadījums 1973. gadā, bet Somijā un Igaunijā bišu dzeņi nav ligzdojuši, lai gan Somijā tie ir novēroti vairākus desmitus reižu.[4]
Latvijā
labot šo sadaļuKopš Latvijas putnu faunas izpētes sākuma bišu dzenis ir bijis ļoti reti sastopams maldu viesis, 19. un 20. gadsimtā zināmi vien 5 konkrēti bišu dzeņu novērojumi, kuros iesaistīti kopā 8 vai 9 putni.[3] 2003. gada jūlija beigās Kurzemes piekrastē, jūras stāvkrastā uz ziemeļiem no Saraiķiem tika novēroti vairāki bišu dzeņi un radās aizdomas par iespējamu šīs sugas ligzdošanu. Dažu dienu laikā vietu apmeklēja un novērojumus veica vairākas putnu vērotāju grupas, līdz 5. augustā tika atrasta apdzīvota ala ar mazuļiem. Tādējādi bišu dzenis ir viena no jaunākajām ligzdojošo putnu sugām Latvijā, bet ligzdošanas vietas Kurzemē ir otrās tālākās uz ziemeļiem sugas izplatības areālā, atpaliekot vien no ligzdošanas vietas Zviedrijā 1977. gadā. Kopš 2003. gada bišu dzeņi dažādās Kurzemes rietumu piekrastes vietās (ne vien jūras stāvkrastā, bet arī antropogēnas izcelsmes iežu atsegumos nedaudz nost no jūras) ir ligzdojuši katru gadu, lielākais vienlaikus redzēto bišu dzeņu skaits Latvijā ir 54 (2010. gadā).[3] Tāpat 21. gadsimta pirmajā desmitgadē bišu dzeņi Latvijā tiek reti, tomēr regulāri novēroti arī migrācijas laikā, kas, iespējams, liecina arī par sugas skaita pieaugumu visā reģionā. 2014. gadā konstatēts pirmais ligzdošanas gadījums Vidzemē.
Izskats
labot šo sadaļu
Kā visi bišu dzeņi tas ir košs un krāsains. Ķermenis proporcionāli slaids, tā garums, ieskaitot slaido asti, ir 25—29 cm, spārnu plētums 36—40 cm, svars 55 g.[5] Astes centrālās spalvas garākas kā malējās. Spārni kā jau migrējošam bišu dzenim slaidi un spēcīgi.[6] Tā pakausis ir kastaņbrūns, bet mugura kļūst zeltaina. Piere tam ir balta, rīkle dzeltena, kas ierāmēta ar šauru melnu līniju. Pavēdere gaiši zila. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi. Tēviņiem uz spārniem ir brūni laukumi, bet mātītēm šis brūnais laukums ir mazāks vai reizēm tā vispār nav. Reizēm mātītēm zeltainās muguras vietā ir zaļgans apspalvojums. Jaunajiem putniem spārni ir zaļi, un to acis ir brūnas, bet pieaugušajiem putniem acis ir sarkanas.[5]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuBišu dzenis izvēlas atklātu ainavu ar dažiem kokiem, no kuriem var vērot apkārtni. Kā jau putna nosaukums liecina, bišu dzenis pamatā barojas ar bitēm, lapsenēm un sirseņiem, bet arī ar citiem kukaiņiem, īpaši lielajiem kā spāres, vaboles un citi.[5] Bišu dzenis vienmēr medī lidojumā, bieži medījumu gaida, vērojot apkārtni no vadiem, koka zara vai staba gala. Mazos kukaiņus tas apēd uzreiz lidojumā, bet lielākus aiznes uz kāda koka zara. Bišveidīgos kukaiņus tas vispirms nogalina, ātri sitot pret cietu virsmu, tad atbrīvojas no dzeloņa un indes, kukaini berzējot pret mizu.[5] Dienā bišu dzenis apēd līdz 250 bitēm. Reizēm nomedī kādu vardi vai ķirzaku.
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas vietās Eiropā bišu dzeņi atgriežas aprīlī. Tie parasti veido nelielas ligzdošanas kolonijas, kurās ir mazāk par 10 pāriem, tomēr reizēm kolonijas ir ļoti lielas — 100 vai vairāk pāri. Bišu dzeņi ir monogāmi un veido pāri uz mūžu.[4] Pāris izrok 1—2 metrus garu alu smilšainā stāvkrastā un pašā galā alas paplašinājumā ierīko ligzdu.[5] Latvijā bišu dzeņi parasti ligzdas būvē jūras stāvkrastā.[7] Gandrīz katram piektajam pārim ir palīgs, kāds jauns tēviņš vai mātīte, kurš palīdz gan izrakt alu, gan vēlāk barot putnēnus.[4] Pētījumos noskaidrots, ka palīgi ir kāds no iepriekšējā gada bērniem.[2] Alas tiek raktas ar knābjiem un katram pārim tās ir vairākas (2—3), no kurām tikai vienu pilnībā pabeidz. Kad rakšanas darbi ir pabeigti, putna knābis ir nodilis par dažiem milimetriem.[4] Dējumā ir 5—8 baltas olas. Katru dienu tiek izdēta viena ola un perēšana sākas uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Tās perē abi vecāki, inkubācijas periods ilgst apmēram 21 dienu. Ja vasarā ir maz lidojošo kukaiņu, jaunākie putnēni aiziet bojā. Putnēni tiek baroti apmēram mēnesi, ligzdā uzturas salīdzinoši ilgi un izlido pilnībā apspalvoti un pastāvīgi baroties spējīgi.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills
- ↑ 2,0 2,1 «Bird Guides: European Bee-eater Merops apiaster». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Bišu dzenis». Latvijas putni. 2010-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-17. Skatīts: 2010-12-12.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Celmiņš A., Millers K., Roze V. (2003): Pirmais bišu dzeņa Merops apiaster ligzdošanas gadījums Latvijā Arhivēts 2009. gada 25. maijā, Wayback Machine vietnē.. Putni dabā 13.3. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «European bee-eater (Merops apiaster)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. decembrī. Arhivēts 2011. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Fry, Hilary (2001). "Family Meropidae (Bee-eaters)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 286–325. ISBN 978-84-87334-30-6.
- ↑ «Bišu dzeņa netipiska ligzdošana būvlaukumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Bišu dzenis Putni.lv
- Merops apiaster Arhivēts 2010. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Merops apiaster (L.)
- Dravnieka dienasgrāmata
- Pirmo reizi konstatēta bišu dzeņu ligzdošana
- Laiks vīt ligzdas![novecojusi saite]
- IBC: European Bee-eater (Merops apiaster) Arhivēts 2013. gada 19. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- European Bee-eater
- Ageing and sexing by Javier Blasco-Zumeta
- Bišu dzeņa foto galerija (oiseaux.net)
- Bišu dzeņa foto galerija Arhivēts 2011. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. (nature-pictures)
- Bišu dzeņa foto galerija (mikosanat.com)
- Bišu dzeņa foto galerija (ARKive)
- Bišu dzenis Putni.lv