Kāšgalvjtārpi
Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi. Tie ir brīvi dzīvojoši parazītiski tārpi ar cilindrisku ķermeni un izbīdāmu snuķi, uz kura atrodas kāši. Pieaugušās formas dzīvo mugurkaulnieku zarnu traktā, savukārt, kāpuri - ūdens bezmugurkaulnieku ķermeņa dobumā. Aprakstītas ir ap 750 dzelkņgalvju sugām. Cilvēku invadēšanās ar dzelkņgalvjiem izsauc akantocefalozi.
Kāšgalvjtārpi | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
Apakšnodalījums | Pirmmutnieki (Protostomia) |
Virstips | Plakantārpveidīgie (Platyzoa) |
Tips | Kāšgalvjtārpi (Acanthocephala) |
Iedalījums | |
Kāšgalvjtārpi Vikikrātuvē |
Morfoloģija
labot šo sadaļuKāšgalvju ķermenis ir tārpveidīgs, šķērsgriezumā apaļš. Izmēri variē no dažiem milimetriem līdz pat 65 centimetriem. Uz ķermeņa var būt novērojams ārējs posmojums, kam tomēr nav nekāda sakara ar metamēriju. Ķermeņa priekšgalā atrodas izbīdāms snuķis ar atpakaļ vērstiem kāšiem, kas izvietoti rindās visapkārt snuķim. Īpaši muskuļi - retraktori var ievilkt to snuķa somā. Ķermeni sedz blīva kutikula. Zem tās atrodas sincītijveida hipoderma, kas priekšgalā veido garus pāra izaugumus - lemniskus. Lemnisku funkcija vēl nav noskaidrota. Zem hipodermas ir gredzenisko un garenisko gludo muskuļu slānis. Kāšgalvjiem ir plašs primārais ķermeņa dobums.
Nervu sistēma
labot šo sadaļuNervu sistēma sastāv no viena ganglija, kas atrodas pie snuķa maksts pamatnes. No tā uz ķermeņa aizmuguri aiziet sānu nervu stiegras, no kurām 2 laterālās sniedzas visā ķermeņa garumā. Tēviņiem tās ķermeņa pakaļgalā saplūst nepāra dzimumganglijā.
Barošanās un izvadsistēma
labot šo sadaļuKāšgalvji barojas caur ādu. Dzīvojot zarnu traktā tie izmanto tajā esošo barību. Ar ādu uzsūktais barības šķidrums, domājams, nokļūst dziļāk pa ādas kanālu sistēmu. Izvadsistēmu veido smalki izlocīti protonefrīdiji. To saturs ieplūst dzimumsistēmas izvadkanālos.
Dzimumsistēma
labot šo sadaļuKāšgalvji ir šķirtdzimuma organismi. Vīrišķo dzimumorgānu sistēma sastāv no diviem sēkliniekiem (testes) un sēklvadiem (vas deferens). Abi sēklvadi savienojoties veido sēklas izsviedējkanālu (ductus ejaculatorius), kurā ieplūst lielu cementdziedzeru sekrēts. Dzimumsistēma nobeidzas ar muskuļotu kopulācijas orgānu (penis). To apņem īpaša, no ķermeņa izvirzāma kopulācijas soma (bursa copulatrix), kas atveras uz āru ķermeņa priekšgalā. Soma ir zvanveidīga un kopulācijas laikā apņem mātītes ķermeņa pakaļgalu. Tēviņš ievada spermu mātītes dzimumorgānos. Olas apaugļojas mātītes ķermeņa dobumā.
Mātītēm dzimumsistēma sastāv no 2 olnīcām (ovaria), kas atrodas tā saucamajā ligamentā. Ligaments ir muskulis, kas stiepjas no snuķa maksts pamata līdz ķermeņa pakaļgalam. No ligamenta izkļuvušās neapaugļotās olu grupas nokļūst ķermeņa dobumā, kur tās, peldot šķidrumā nobriest un apaugļojas. Pēc apaugļošanās tās nodalās viena no otras un kļūst vārpstveidīgas. Tālāk olas virzās uz dzemdes zvanu - ar ligamentu saistītu platu piltuvi, kurā notiek olu šķirošana. Apaugļotās vārpstveidīgās olas caur šaurām atverēm ieslīd 2 olvados (oviducti). Savukārt, neapaugļotās olu pikas, nespējot tur nokļūt, tiek izmestas atpakaļ ķermeņa dobumā. Olvadiem seko gara dzemde (uterus). kas nobeidzas ar īsu maksti (vagina). un dzimumatveri ķermeņa priekšgalā.
Attīstība
labot šo sadaļuDīgli, kas no saimnieka ir izkļuvis ārējā vidē, ir jānorij starpsaimniekam, bet, savukārt, definitīvajam saimniekam ir jānorij starpsaimnieks. Šeit dīglis vispirms attīstās par cisticerkam līdzīgu kāpuru, kurš pēc tam iegūst pieauguša dzelkņgalvja uzbūvi.
Dzīvesveids
labot šo sadaļuParazitējot dažādu mugurkaulnieku (zivju, putnu, zīdītāju) zarnu traktā, dzelkņgalvji ar kāšiem klāto snuķi spēj labi pretoties zarnu trakta peristaltikai. Dzelkņgalvju snuķis kalpo kā piestiprināšanās orgāns. Snuķa kāši ir smaili un atliekti atpakaļ. Parazīts ar savu snuķi ieurbjas gļotādā, turklāt, ar kāšiem stingri piestiprinās pie audiem. Piestiprināšanos vēl veicina arī snuķa kustīgums; muskuļi - retraktori var atvilkt snuķi atpakaļ un ievilkt to īpašā snuķa makstī, ķermeņa priekšgalā.
Sistemātika
labot šo sadaļuIr zināmas ap 750 Kāšgalvjtārpu sugas. Latvijā ir konstatētas 14 sugas. Kāšgalvjtārpu tips tiek dalīts 3 klasēs.
- tips: Kāšgalvjtārpi (Acanthocephala)
- klase: Archiacanthocephala Meyer, 1931
- kārta: Apororhynchida
- kārta: Gigantorhynchida Southwell et Macfie, 1925
- kārta: Moniliformida Schmidt, 1972
- kārta: Oligacanthorhynchida Petrochenko, 1956
- klase: Eoacanthocephala Van Cleve, 1936
- kārta: Gyracanthocephala Van Cleve, 1936
- kārta: Neoechinorhynchida Ward, 1917
- klase: Palaeacanthocephala Meyer, 1931
- kārta: Echinorhynchida Southwell et Macfie, 1925
- kārta: Polymorphida Petrochenko, 1956
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kāšgalvjtārpi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)