Beslana

Beslana (krievu: Беслан, osetīnu: Беслӕн, Beslæn) ir pilsēta Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un administratīvais centrs tās Pravoberežnija rajonam, Krievijā. Atrodas 29 km attālumā no republikas administratīvā centra Vladikaukāzas, netālu no robežas ar Ingušijas republiku. 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 36,7 tūkstošus, padarot to par trešo lielāko republikas pilsētu aiz Vladikaukāzas un Mozdokas. Dibināta 1847. gadā, pilsēta kopš 1950. gada.

Beslana Беслан
Pilsēta
Beslanas dzelzceļa stacija
Ģerbonis
Beslana Beslana
Koordinātas: 43°11′N 44°33′E
Valsts	Krievija
Dibināta	1847. gadā
Augstums	484 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	37 029
Laika josla	MSK (UTC+3)
Pasta indeksi	363020, 363021, 363023–363027, 363029
Tālruņu kods	(+7) 86737
Mājaslapa	www.beslan.ru
Beslana Vikikrātuvē

Vēsture

Beslanu 1847. gadā dibināja osetīnu kolonisti, un vietējā feodāļa Beslana Tulatova vārdā to neoficiāli sauca par Beslanikau ("Beslana ciematu"). Oficiālos dokumentos ciemats tomēr bija pazīstams pēc Tulatova uzvārda kā Tulatovo vai Tulatovskoje. 1941. gadā to pārdēvēja par Iristonu. 1942.-1943. gados vācieši mēģināja ieņemt Beslanu pa Adigejas-Beslanas-Mozdokas līniju. 1950. gadā, kad ciems tika pārveidots par pilsētu, tā tika nosaukta par Beslanu.

1961. gadā pilsētā notika masu nekārtības, kad ap 700 cilvēku protestēja pret milicijas mēģināto dažu cilvēku aizturēšanu. Milicija, mēģinot tās apspiest, sastapa bruņotu pretestību. Par šo incidentu tika tiesāti septiņi cilvēki.

Beslanas skolas ķīlnieku krīze

2004. gada 1. septembrī Beslanas 1. skolu sagrāba trīsdesmit divu vīru islāma teroristu grupa, kuras darbības bija saistītas ar Otro Čečenijas karu. Terora akts beidzās 3. septembrī ar asiņainu apšaudi starp teroristiem un Krievijas drošības spēkiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem tika nogalināti 334 cilvēki, no kuriem 186 bija bērni, un vēl simtiem tika ievainoti. Visi ķīlnieku sagrābēji, izņemot vienu, tika nogalināti. Pārdzīvojušais tika arestēts un nogādāts mūža ieslodzījumā.

Administratīvais un pašvaldības statuss

Administratīvo dalījumu ietvaros Beslana kalpo par Pravoberežnija rajona administratīvo centru. Tā ir iekļauta rajonā kā Beslanas pilsētas apdzīvotā vieta (krievu: Бесланское городское поселение).

Ekonomika

Tā ir rūpnieciski lauksaimnieciska pilsēta, kurā dominē liela kukurūzas pārstrādes rūpnīca, kas izveidota 1940. gados. Pilsētā atrodas vairākas spirta un alkohola rūpnīcas.

Transports

Beslana ir svarīgs dzelzceļa mezgls, kas atrodas uz līnijas no Rostovas pie Donas un Baku, un ir sākumpunkts tās atzarojumam uz Vladikaukāzu. Pilsētu apkalpo Beslanas lidosta.

Ģeogrāfija

Beslana atrodas apmēram 29 kilometrus uz ziemeļiem no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, un apmēram 1600 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas.

Etniskais sastāvs

2002. gadā pilsētas etniskais sastāvs bija šāds:

• Osetīni: 81,8%
• Krievi: 13,5%

Izglītība un kultūra

Viena no Beslanas skolām ir Ivana un Konstantīna Kanidisu skola. Tā tika nosaukta skolotāja Ivana Kanidisa un viņa dēla vārdā 2010 gadā; skolotājs gāja bojā Beslanas skolas ķīlnieku krīzes laikā 2004. gadā 1. skolā. Grieķijas un Norvēģijas valdības ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmas starpniecību iemaksāja 2,5 miljonus eiro, lai skola tiktu uzcelta. Skolas sporta programmas specializējas futbolā.

Vēl viena skola atrodas Kominternes ielā. Tā aizstāja 1. skolu, kas tika slēgta pēc ķīlnieku krīzes. Amatpersonas izvēlējās nedot numuru aizstājošajai skolai, kas atrodas pāri ielai no 1. skolas. Uzreiz pēc 1. skolas slēgšanas nodarbības tās bērniem tika pārceltas uz 6. skolu.

Ievērojami cilvēki

• Alans Dzagojevs (dz. 1990), Krievijas futbola Premjerlīgas futbolists.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beslana.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)