Beness Aijo

Latvijā dzimis Nacionālboļševiku partijas aktīvists

Beness Aijo (dzimis 1979. gada 8. jūnijā Rēzeknē) ir Latvijā dzimis Nacionālboļševiku partijas aktīvists un kaujinieks, kas piedalās Krievijas karā pret Ukrainu un kopš 2022. gada ir Krievijas pilsonis.

Beness Aijo
Aijo 2020. gadā
Aijo 2020. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1979. gada 8. jūnijā (44 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Latvija (līdz 2023. gadam), Krievija (pēc 2022. gada)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1979. gada 8. jūnijā Rēzeknē jauktā krievu un ugandiešu ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas Maskavā un Rīgā, bet atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.[1]

Mācījās Rēzeknes 2. vidusskolā, līdz 2001. gadam studēja bioloģiju Latvijas Universitātē.

Piedalījās akcijā pie Valsts prezidenta pils, dedzināja Latvijas vēstures grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu Andri Šķēli, par ko sodīts nosacīti. Lestenes Brāļu kapos piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret Latvijas skolu reformu.[2]

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu Džordža Buša vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja cukura diabēta dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi Londonā. Viņš strādāja par celtnieku Hītrovas lidostā un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja Palestīnā, bet Krimas aneksijas laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz Krimu, piedalījās prokrieviskās demonstrācijās Donbasā, kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās Donbasa karā, izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.[3]

2020. gadā viņš ar Doneckas Tautas Republikas pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.[4]

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks Krievijas karā pret Ukrainu. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.[5] Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis Krievijas pilsonību.[6]

Atsauces labot šo sadaļu