Beku ģints
Bekas (Boletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura satur vairāk kā 250 sugu, no kurām ap 50 atzītas par ēdamām.[1] Lielā sugu skaita dēļ un pēc ģenētiskās saderības 2014./2015. g. no tās tika izdalītas vēl vairākas radnieciskas ģintis (piemēram, Caloboletus, Rubroboletus, Aureoboletus), daļa sēņu tika pārceltas uz citām ģintīm un šīs reformas rezultātā no 12 Latvijā atrastajām beku ģints sugām pie tās pieskaita vairs tikai 4 baravikas. Tomēr vairums pieejamo publisko avotu ir izdoti pirms šī laika vai pārraksta vecos izdevumus, tāpēc vecā sistemātika pagaidām ir pieejamāka par jauno.
| Beku ģints | |
|---|---|
 Egļu baravika (Boletus edulis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Bekas (Boletus) |
 Beku ģints Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļu
- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes, masīvi, parasti lietojami pārtikā.
- Cepurīte: sākumā pusapaļa, izpletusies spilvenveida. Gluda vai viegli samtaina, visām baravikām brūna vai ar brūnu nokrāsu.
- Stobriņi: atveres sākumā baltas, vecumā baravikām kļūst dzeltenīgas vai zaļganas, bijušajām ģints sēnēm var būt arī dzeltenas vai sarkanas.
- Kātiņš: resns, ar paplašinājumu apakšas vai vidus daļā, parasti ar tīklotu vai dzīslotu zīmējumu.
- Mīkstums: balts vai dzeltens, baravikām griezumā krāsu nemaina, bijušās ģints sēnes reizēm zilē.
- Sporas: dažādās brūnās nokrāsās.
Ekoloģija
labot šo sadaļuBekas veido mikorizu ar skuju un lapu kokiem, no tām baravikas visbiežāk ar eglēm, priedēm, bērziem, ozoliem. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no maija līdz novembrim.
Latvijā atrodamās beku ģints sēnes
labot šo sadaļu| Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi | Latīniskais nosaukums pēc 2014. gada |
|---|---|---|
| Pašreizējās beku ģints sēnes | ||
| Bērzu baravika | Boletus betulicola, Boletus edulis f. betulicola | Boletus betulicola, Boletus edulis f. betulicola |
| Egļu baravika | Boletus edulis | Boletus edulis |
| Ozolu baravika, vasaras baravika | Boletus reticulatus, Boletus quercicola | Boletus reticulatus |
| Priežu baravika | Boletus pinophilus | Boletus pinophilus |
| Bijušās beku ģints sēnes | ||
| Dzeltenā beka | Boletus junquilleus | Neoboletus junquilleus |
| Dzīslkāta beka | Boletus projectellus | Aureoboletus projectellus |
| Melnējošā beka | Boletus pulverulentus | Cyanoboletus pulverulentus |
| Parastā raganbeka, raganu beka | Boletus luridus | Suillellus luridus |
| Pārslainā beka | Boletus erythropus, Boletus luridiformis | Neoboletus luridiformis |
| Resnkāta beka | Boletus calopus | Caloboletus calopus |
| Sakņkāta beka | Boletus radicans | Caloboletus radicans |
| Sudrabainā beka | Boletus fechtneri | Butyriboletus fechtneri |
| Velna beka | Boletus satanas | Rubroboletus satanas |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beku ģints.