Dzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Citi sēnes latīniskie nosaukumi — Boletus projectellus (līdz 2014.g.) un Boletellus projectellus. Sēne tika pirmoreiz aprakstīta ASV 1938. gadā un pirmoreiz identificēta Eiropā 2007. gadā, Lietuvas Kuršu kāpā. Kopš 2013. gada tā tiek atrasta arī Latvijā, un 2014. gadā Latvijas Mikologu biedrība to izsludināja par gada sēni.[1] 2023. gadā sēne Latvijā savairojusies tiktāl, ka uzskatāma jau par invazīvu sugu.[2]

Dzīslkāta beka
Aureoboletus projectellus
Dzīslkāta beka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsAureoboletus
SugaDzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus)
Sinonīmi
  • Boletus projectellus
  • Boletellus projectellus
Dzīslkāta beka Vikikrātuvē

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
  • Cepurīte: krāsa brūna līdz sarkanbrūnai, jaunām sēnēm reizēm ar pelēcīgu vai olīvzaļu nokrāsu. Sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta. Virsmiziņa nokarājas pāri maliņai. Mīkstums balts, ar vāju smaržu un skābenu garšu, griezuma un iespiedumu vietās lēni kļūst viegli dzeltenbrūns.
  • Stobriņi: Atveres dzeltenas, sēnei augot kļūst olīvbrūnas.
  • Kātiņš: garš, slaids, vienāda resnuma visā garumā vai nedaudz resnāks apakšdaļā, cepurītes nokrāsā, bet parasti gaišāks, ar reljefu, izstieptu dzīslojumu. Kātiņa apakšdaļa mitrā laikā kļūst lipīga. Garums līdz 25 cm, resnums 1–5 cm.
  • Sporas: ovāli izstieptas, lielas, masā olīvbrūnas, 18-33/7,5-12 µm.[3]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu

Mikorizas sēne. Aug galvenokārt piejūras kāpās priežu mežos. Reti konstatēta arī attālu no jūras, piemēram, izstrādātā kūdras purvā.[4]

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu