Dzīslkāta beka

Dzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Citi sēnes latīniskie nosaukumi — Boletus projectellus (līdz 2014.g.) un Boletellus projectellus. Sēne tika pirmoreiz aprakstīta ASV 1938. gadā un pirmoreiz identificēta Eiropā 2007. gadā, Lietuvas Kuršu kāpā. Kopš 2013. gada tā tiek atrasta arī Latvijā, un 2014. gadā Latvijas Mikologu biedrība to izsludināja par gada sēni. 2023. gadā sēne Latvijā savairojusies tiktāl, ka uzskatāma jau par invazīvu sugu.

Dzīslkāta beka Aureoboletus projectellus
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Aureoboletus
Suga	Dzīslkāta beka (Aureoboletus projectellus)
Sinonīmi
Boletus projectellus Boletellus projectellus
Dzīslkāta beka Vikikrātuvē

Sēnes apraksts

• Cepurīte: krāsa brūna līdz sarkanbrūnai, jaunām sēnēm reizēm ar pelēcīgu vai olīvzaļu nokrāsu. Sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta. Virsmiziņa nokarājas pāri maliņai. Mīkstums balts, ar vāju smaržu un skābenu garšu, griezuma un iespiedumu vietās lēni kļūst viegli dzeltenbrūns.
• Stobriņi: Atveres dzeltenas, sēnei augot kļūst olīvbrūnas.
• Kātiņš: garš, slaids, vienāda resnuma visā garumā vai nedaudz resnāks apakšdaļā, cepurītes nokrāsā, bet parasti gaišāks, ar reljefu, izstieptu dzīslojumu. Kātiņa apakšdaļa mitrā laikā kļūst lipīga. Garums līdz 25 cm, resnums 1–5 cm.
• Sporas: ovāli izstieptas, lielas, masā olīvbrūnas, 18-33/7,5-12 µm.

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug galvenokārt piejūras kāpās priežu mežos. Reti konstatēta arī attālu no jūras, piemēram, izstrādātā kūdras purvā.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzīslkāta beka.
• Mikologu biedrība Dabas muzejā
• Sēnes.lv