Ozolu baravika jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes. Agrākie sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus aestivalis, Boletus quercicolus, Boletus edulis f. quercicola.

Ozolu baravika
Boletus reticulatus
Ozolu baravika Serbijā
Ozolu baravika Serbijā
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsBekas (Boletus)
SugaOzolu baravika (B. reticulatus)
Ozolu baravika Vikikrātuvē

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
 
Jauna ozolu baravika Slovākijā
  • Cepurīte: krāsa gaiši brūngana, reizēm ar pelēcīgu nokrāsu. Virsma mazliet samtaina, uz vecumu var būt saplaisājusi. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk izliekti spilvenveida. Mīkstums balts, nedaudz irdens, ar patīkamu garšu un smaržu, griezuma vietā krāsu nemaina.
  • Stobriņi: gaiši dzeltenbrūngani. Atveres apaļas.
  • Kātiņš: blīvs, mazliet izstiepts, ar izcilnētu tīklveida zīmējumu. Garums līdz 8 cm, resnums līdz 3 cm.
  • Sporas: vārpstveida, dzeltenīgi brūnganas, gludas, 17-18/4-6 µm.
  • Bazīdijas: 30-44/12-13 µm.
  • Cistīdas: 60/9 µm.[1]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu

Aug galvenokārt no jūlija līdz septembrim, reti jūnijā un oktobrī, veido mikorizu ar ozoliem. Aug zem tiem lapu koku un jauktos mežos, parkos. [2]

Līdzīgas sugas

labot šo sadaļu

Ozolu baravika ir līdzīga bērzu baravikai, priežu baravikai un egļu baravikai. Ozolu baravikas cepurīte gaišāka kā egļu un priežu baravikai, tā samtaināka un mīkstums nedaudz irdenāks kā citām baravikām, stobriņu slānis dzeltenbrūngans. Egļu baravikas stobriņi balti, vēlāk zaļgandzelteni, priežu baravikai tie bālgani, vēlāk iedzelteni un pēc tam zaļganbrūni, bērzu baravikai cepurīte gaiši brūngana, bet stobriņi balti, vēlāk zaļgani. Visas šīs sugas sadzīvē bieži apvieno un sauc vienkārši par baravikām.

Sēņotājiem baraviku sugas sajaukt nav jābaidās, visas tās ir ar vienādām praktiskajām īpašībām. Ļoti nevēlami ir sajaukt baravikas ar parasto žultsbeku, kuras rūgtums tiek uzskatīts par neciešamu. Žultsbekas stobriņu slānis iesārts, uz vecumu uzpūties un tīklveida zīmējums uz kātiņa tumšāks un stipri izcilnēts. Šaubu gadījumā sēne turpat mežā pagaršojama.

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Visas baravikas ir augstvērtīgas ēdamās sēnes, lietojamas dažādos veidos. Pirms cepšanas nav jānovāra. Īpaši iesaka konservēšanai un žāvēšanai.[3]

  1. V. Lūkins, Bekas, 54. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
  2. Vasaras (ozolu) baravika
  3. A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 96. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.

Ārējās saites

labot šo sadaļu