Ozolu baravika
Ozolu baravika jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes. Agrākie sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus aestivalis, Boletus quercicolus, Boletus edulis f. quercicola.
| Ozolu baravika Boletus reticulatus | |
|---|---|
 Ozolu baravika Serbijā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Bekas (Boletus) |
| Suga | Ozolu baravika (B. reticulatus) |
 Ozolu baravika Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa gaiši brūngana, reizēm ar pelēcīgu nokrāsu. Virsma mazliet samtaina, uz vecumu var būt saplaisājusi. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk izliekti spilvenveida. Mīkstums balts, nedaudz irdens, ar patīkamu garšu un smaržu, griezuma vietā krāsu nemaina.
- Stobriņi: gaiši dzeltenbrūngani. Atveres apaļas.
- Kātiņš: blīvs, mazliet izstiepts, ar izcilnētu tīklveida zīmējumu. Garums līdz 8 cm, resnums līdz 3 cm.
- Sporas: vārpstveida, dzeltenīgi brūnganas, gludas, 17-18/4-6 µm.
- Bazīdijas: 30-44/12-13 µm.
- Cistīdas: 60/9 µm.[1]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuAug galvenokārt no jūlija līdz septembrim, reti jūnijā un oktobrī, veido mikorizu ar ozoliem. Aug zem tiem lapu koku un jauktos mežos, parkos. [2]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuOzolu baravika ir līdzīga bērzu baravikai, priežu baravikai un egļu baravikai. Ozolu baravikas cepurīte gaišāka kā egļu un priežu baravikai, tā samtaināka un mīkstums nedaudz irdenāks kā citām baravikām, stobriņu slānis dzeltenbrūngans. Egļu baravikas stobriņi balti, vēlāk zaļgandzelteni, priežu baravikai tie bālgani, vēlāk iedzelteni un pēc tam zaļganbrūni, bērzu baravikai cepurīte gaiši brūngana, bet stobriņi balti, vēlāk zaļgani. Visas šīs sugas sadzīvē bieži apvieno un sauc vienkārši par baravikām.
Sēņotājiem baraviku sugas sajaukt nav jābaidās, visas tās ir ar vienādām praktiskajām īpašībām. Ļoti nevēlami ir sajaukt baravikas ar parasto žultsbeku, kuras rūgtums tiek uzskatīts par neciešamu. Žultsbekas stobriņu slānis iesārts, uz vecumu uzpūties un tīklveida zīmējums uz kātiņa tumšāks un stipri izcilnēts. Šaubu gadījumā sēne turpat mežā pagaršojama.
Barības vērtība
labot šo sadaļuVisas baravikas ir augstvērtīgas ēdamās sēnes, lietojamas dažādos veidos. Pirms cepšanas nav jānovāra. Īpaši iesaka konservēšanai un žāvēšanai.[3]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ V. Lūkins, Bekas, 54. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
- ↑ Vasaras (ozolu) baravika
- ↑ A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 96. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ozolu baravika |
- Mikologu biedrība Dabas muzejā Arhivēts 2021. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Mycobank
- Baraviku apstrāde
- Sēņotāja ceļvedis
- Latvijas daba - sugu enciklopēdija