Pārslainā beka
Pārslainā beka jeb samtcepure[1] (Neoboletus luridiformis) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču retuma dēļ saudzējami. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus luridiformis (līdz 2014. gadam), Boletus miniatoporus un Boletus erythropus. Daži avoti uzskata, ka dzeltenā beka (Neoboletus junquilleus) ir tikai šīs sēnes forma,[2] citi - ka patstāvīga suga.[3] Pastāv arī pārslainās bekas varietāte ar nelielu pārslu daudzumu uz kātiņa.[4]
| Pārslainā beka Neoboletus luridiformis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Neoboletus |
| Suga | Pārslainā beka (Neoboletus luridiformis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Pārslainā beka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa tumši brūna, uz vecumu kļūst pelēcīga, parasti ar dzelteni oranžu maliņu. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta. Virsma zīdaini samtaina, sausā laikā var ieplaisāt. Maliņa sākumā ieritināta. Virsmiziņa nav novelkama. Mīkstums citrondzeltens, ar patīkamu augļu smaržu un labu garšu, griezumu vietās ātri kļūst tumšzils, bet vēlāk gaišāki pelēkzils.
- Stobriņi: sākumā zaļgandzelteni, vēlāk netīri dzeltensarkani, iespiedumu vietās kļūst zilganmelni. Atveres cinobrsarkanas.
- Kātiņš: dzeltenīgs, ar karmīnsarkanām pārslām vai punktiem. Forma tuva cilindriskai, ar paresninājumu apakšgalā. Garums līdz 15 cm, resnums 2-4 cm.
- Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, zaļgandzeltenas, 11-19/4,5-7 µm.
- Bazīdijas: 25-45/8-12 µm.
- Cistīdas: sārtas, galotnēs paresninātas, reizēm izstieptas vārpstveidā, pietuvinātas atverēm, 40-65/6-12 µm.[5]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMikorizas sēne. Aug no maija līdz novembrim, sūnainos lapu un skuju koku mežos, skābās ūdenscaurlaidīgās augsnēs, mikorizu veido ar ozoliem, arī ar dižskābaržiem un skujkokiem.
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuSēnei ir līdzīga melnējošajai bekai, kuras stobriņu slānis un atveres dzeltenas, kā arī raganu bekai, kuras kātiņam tīklots zīmējums. [6]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama tikai pēc novārīšanas, par garšīgumu ir pretēji viedokļi. Latvijā iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 104. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.
- ↑ T. Lessoe, Sēnes, 189. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Fungipedia
- ↑ Foto sēnes.lv
- ↑ V. Lūkins, Bekas, 45. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
- ↑ Š. Evansa, Dž. Kibijs, Sēnes, 195. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-11-11.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārslainā beka |