Beku dzimta

Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta. To raksturo stobrveida himenofors. Dzimta ir plaši izplatīta (arī Latvijā), un tajā ir daudzas vērtīgas ēdamo sēņu sugas.

Beku dzimta
Parastā bērzubeka (Leccinum scabrum)
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Beku dzimta Vikikrātuvē

Morfoloģija

Bekām ir gaļaini, vidēja līdz liela izmēra cepurīšveida augļķermeņi (2-20cm diametrā). Cepurīte parasti izliekta no puslodes līdz spilvenveida formai, reizēm var atvērties līdz plakanai. Cepurītes miziņa parasti iekrāsota dažādu toņu brūnā krāsā, gļotaina (dažām sugām tikai mitrā laikā). Mīkstums gaļīgs, balts vai gaiši krāsots, dažām sugām griezuma vieta maina krāsu uz sarkanu vai zilu. Dažām beku sugām ir rūgta vai asa garša (parastā žultsbeka vai piparu beka). Kātiņš stingrs, diezgan masīvs, reizēm paresnināts ar gludu vai tīklveida virsmu, atsevišķos gadījumos var būt klāts ar sīkām zvīņām. Himenofors parasti ir stobrveida. Stobriņu slānis viegli atdalāms no cepurītes mīkstuma. Stobriņu slānī veidojas sporas. Tās ir eliptiskas, gludas, visbiežāk iekrāsotas dzeltenā līdz tumši brūnā krāsā. Stobriņu atverēm ir atšķirīga forma, krāsa un lielums. Dažām beku sugām ir vispārējais vai daļējais plīvurs.

Praktiskā nozīme

Lielākā beku daļa ir ēdamās sēnes, daudzas sugas ir vērtīgas sēnes un iecienītas sēņotāju vidū. Dažās valstīs tās tiek ievāktas pārtikas rūpniecībai. Starp bekām ir arī neēdamas un indīgas sēnes. Kaut arī bekas nav piemērotas rūpnieciskai kultivēšanai, tomēr tās var audzēt piemājas saimniecībās. To raža var sasniegt līdz 260 kg uz hektāru.

Sistemātika

Beku dzimtā ir aptuveni 40 ģintis ar vimaz 415 sugām. Lielākā ir beku ģints (Boletus) ar apmēram 200 sugām. Latvijā ir konstatētas 5 ģintis. Sviestbeku ģints, kas kādreiz bija iekļauta beku dzimtā, tagad ir atdalīta atsevišķā sviestbeku dzimtā.

• dzimta: Bekas (Boletaceae)

• ģints: Afroboletus
• ģints: Aureoboletus
• ģints: Austroboletus
• ģints: Boletellus
• ģints: Boletochaete
• ģints: Bekas (Boletus)
• ģints: Bothia
• ģints: Buchwaldoboletus
• ģints: Rubīnbekas (Chalciporus)
• ģints: Chamonixia
• ģints: Fistulinella
• ģints: Gastroboletus
• ģints: Gastroleccinum
• ģints: Heimioporus
• ģints: Heliogaster
• ģints: Leccinellum
• ģints: Lācīši (Leccinum)
• ģints: Mycoamaranthus
• ģints: Octaviania
• ģints: Paxillogaster
• ģints: Phylloboletellus
• ģints: Phyllobolites
• ģints: Phylloporus
• ģints: Pseudoboletus
• ģints: Pulveroboletus
• ģints: Retiboletus
• ģints: Rhodactina
• ģints: Royoungia
• ģints: Setogyroporus
• ģints: Singeromyces
• ģints: Sinoboletus
• ģints: Spongiforma
• ģints: Strobilomyces
• ģints: Tubosaeta
• ģints: Žultsbekas (Tylopilus)
• ģints: Veloporphyrellus
• ģints: Wakefieldia
• ģints: Xanthoconium
• ģints: Samtbekas (Xerocomus)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beku dzimta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Beku dzimta Latvijā