Beļģu Kongo (franču: Congo belge) ir bijusī Beļģijas kolonija Āfrikā, tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas priekštece. Nodibināta 1908. gadā, Beļģijas parlamentam pārņemot karaļa Leopolda II personīgo valdījumu Kongo Brīvvalsti. Pastāvēja līdz 1960. gadam, kad kolonija ieguva neatkarību un sākās pilsoņu karš. Kolonijas centrs līdz 1926. gadam bija Boma, vēlāk — Leopoldvila.

Congo belge
Beļģu Kongo
Beļģijas kolonija

1908 – 1960
 

 

Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of Beļģu Kongo
Location of Beļģu Kongo
Beļģu Kongo un Ruanda-Urundi (gaiši zaļš; 1935)
Pārvaldes centrs Boma (1908-1926)
Leopoldvila (1926-1960)
Reliģija kristietība, animisms
Valdība Kolonija
Karalis
 - 1908-1909 Leopolds II
 - 1909-1934 Albērs I
 - 1934-1951 Leopolds III
 - 1951-1960 Boduēns I
Vēsture
 - Dibināta 1908. gada 18. oktobrī
 - Neatkarīga valsts 1960. gada 30. jūnijā
Platība
 - 1960 2 344 858 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1960. gadā 16 610 000 
     Blīvums 7,1 /km² 
Nauda Beļģu Kongo franks

Vēsture labot šo sadaļu

Kongo upes baseina koloniālā apgūšana Āfrikas vidienē sākās tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kad to beidzot izpētīja vairākas eiropiešu ekspedīcijas. Nozīmīgākā no tām bija Velsā dzimušā amerikāņu žurnālista un ceļotāja Henrija Stenlija ekspedīcija (1871) Deivida Livingstona meklējumos, kurā tika apsekota liela daļa Kongo augšteces, kā arī noskaidrots, ka Tangaņikas ezers nav saistīts ar Nīlu. Vēlāk Stenlijs rīkoja vēl vairākas ekspedīcijas, vairākas no kurām pēc 1876. gada bija saistītas ar ambiciozā Beļģijas karaļa Leopolda II organizēto Starptautisko Āfrikas asociāciju.

Stenlija ekspedīciju laikā ar vietējiem vadoņiem noslēgto līgumu rezultātā visas to zemes faktiski nonāca Leopolda II īpašumā. Leopolds II ar dažādām diplomātiskām manipulācijām panāca vadošo Eiropas valstu atbalstu savām pretenzijām uz teritorijām Kongo baseinā, kā rezultātā 1884. gadā Berlīnes konference, kurā piedalījās Austroungārija, Beļģija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Krievija un Osmaņu impērija, apstiprināja Starptautisko Kongo Asociāciju, kas noteica, ka teritorija nevar būt pakļauta Beļģijai vai kādai citai valstij, bet tā nonāk karaļa Leopolda II personīgā kontrolē, respektīvi — personālūnijā. 1885. gadā tika nodibināta Kongo Brīvvalsts, kas formāli bija patstāvīga valsts, bet faktiski bija Leopolda II koloniāls īpašums.

Kongo Brīvvalsts laikā tika nežēlīgi ekspluatēti dabas un cilvēku resursi, kas izsauca starptautiskās sabiedrības sašutumu, kas savukārt noveda pie tā, ka Beļģijas parlaments bija spiests pārņemt teritoriju valsts kontrolē un 1908. gada 15. novembrī tika nodibināta kolonija Beļģu Kongo. Kolonijā likumdošanas vara bija Beļģijas karalim un parlamentam, bet izpildvara bija piešķirta ģenerālgubernatoram, ko pārraudzīja speciāli nozīmēts Beļģijas Kongo lietu ministrs.

Galvenā saimniecība darbība notika Katangas provincē un bija saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi. Otrā pasaules kara laikā Beļģu Kongo bija Beļģijas trimdas valdības galvenais ieņēmumu avots un visa kolonijas produkcija tika eksportēta uz ASV un Apvienoto Karalisti. 1950. gados Beļģu Kongo, tāpat, kā pārējā Āfrikā, aktivizējās nacionālā atbrīvošanās kustība, kuras ietekmē strauji tika izveidota neatkarīga Kongo Republika (Leopoldvila), bet nepietiekamo vietējo administratīvo resursu un iekšējo nesaskaņu dēļ sākās piecu gadu ilgs pilsoņu karš (Kongo krīze), kas beidzās ar vienotas Kongo Demokrātiskās Republikas izveidošanu 1964. gadā.

Ārējās saites labot šo sadaļu