Tangaņikas ezers
Tangaņikas ezers (Tanganyica) ir otrs lielākais ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla. Ezers sadalīts starp četrām valstīm — Burundi, Tanzāniju, Kongo Demokrātisko Republiku (KDR) un Zambiju. KDR pieder 45% ezera, Tanzānijai — 41%.[1]
Tangaņikas ezers | |
---|---|
Zvejnieki Tangaņikas ezerā | |
Atrodas |
Burundija Kongo Demokrātiskā Republika Tanzānija Zambija |
Koordinātas | 6°30′S 29°50′E / 6.500°S 29.833°EKoordinātas: 6°30′S 29°50′E / 6.500°S 29.833°E |
Platība | 32 893 km2 |
Lielākais garums | 673 km |
Vidējais dziļums | 570 m |
Lielākais dziļums | 1470 m |
Tilpums | 19 000 km3 |
Augstums v.j.l. | 773 m |
Izteka | Lukuga |
Sateces baseins | 231 000 km2 |
Apdz. vietas krastos | Bužumbura, Kigoma, Kalemī, Uvira |
Tangaņikas ezers Vikikrātuvē |
Ezerā darbojas divi prāmji — MV Liemba (kursē starp Kigomu un Mpulungmu) un MW Mwongozo (kursē starp Kigomu un Bužumburu).
Pirmie eiropieši ezeru sasniedza 1858. gadā — tie bija ceļotāji Ričards Bērtons un Džons Speke. Ceļojuma mērķis bija atrast Nīlas izteku, ko Speke arī paveica, atrodot Viktorijas ezeru.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuEzers atrodas Āfrikas Lielā Rifta zonā un tā krastus daudzviet veido stāvas, augstas kraujas. Lielākais tektoniskā lūzuma zonā izvietotais ezers Āfrikā. Dziļākais un pēc tilpuma lielākais ezers Āfrikā. Caurmērā 50 km plats. Krasta līnijas garums ir 1828 km. Vidējā ūdens temperatūra augšējos slāņos ir 25 °C.
Ezera lielais dziļums un atrašanās tropu joslā noslāņo ezera ūdeni dziļuma joslās, kas savā starpā nesajaucas. Lielākā dziļumā atrodas ūdens bez skābekļa.
Lielākās ezerā ietekošās upes ir Ruzizi, Malagarasi, Kalambo. Malagarasi upe ir vecāka nekā Tanganjikas ezers un agrāk tecēja uz Kongo upes baseinu. Ezera izteka Lukuga tek uz Kongo baseinu.
Sugu daudzveidība un zvejniecība
labot šo sadaļuEzerā dzīvo ap 400 sugu zivis. Lielākā daļa šo zivju sugu dzīvo tikai Tangaņikas ezerā un citur pasaulē nav sastopamas. Lielākā sugu daudzveidība ir piekrastē, savukārt lielākā zivju biomasa - ezera centrālajā rajonā (pelaģiāle). Endēmiskas ir arī daudzu citu Tangaņikas ezerā dzīvojošu organismu sugas — moluski (kuri šeit bieži ir radniecīgi jūras moluskiem), vēžveidīgie, medūzas, dēles u.c.
Daļa no Tangaņikas ezera zivju sugām ir populāras akvārija zivtiņas pateicoties to košajām krāsām, neparastajām ķermeņa formām un relatīvi labi attīstītajam intelektam.
Pašlaik ap 45 000 ap Tangaņikas ezeru dzīvojošo cilvēku iesaistīti zvejniecībā, ezera krastos atrodas ap 800 zvejas ostas. Aptuveni 1 miljons cilvēku ir atkarīgi no nozvejas. 1995. gadā Tangaņikas ezerā tika noķertas 180 000 tonnas zivju un iezīmējas izteikta pārzvejošana, kas var novest pie straujas zivju resursu izsīkšanas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «International Lake Environment Committee». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. martā. Skatīts: 2008. gada 14. martā.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tangaņikas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)