Beļģijas koloniālā impērija
Beļģijas koloniālā impērija (franču: Empire colonial belge) bija Beļģijas koloniālo īpašumu kopums koloniālisma laikmetā. Galvenie Beļģijas īpašumi bija Beļģu Kongo (mūsdienās Kongo DR) un Ruanda-Urundi (mūsdienās Burundija un Ruanda).
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg)
Pirmais mēģinājums kolonizēt teritorijas 1830. gadā dibinātajai Beļģijai bija 1843. gadā, kad Gvatemalas valdība piešķīra privātai beļģu kompānijai Compagnie belge de colonisation tiesības uz Santotomasas de Kastiljas ostu Atlantijas piekrastē, tomēr 1854. gadā pasākums cieta neveiksmi. 1884. gadā Beļģija ieguva Lado anklāvu (mūsdienu Dienvidsudānā un Ugandā), kurš jau 1910. gadā tika iekļauts Angļu-ēģiptiešu Sudānā. Koloniālās impērijas sākums saistās ar 1908. gadu, kad Beļģijas valsts anektēja Kongo brīvvalsti, izveidojot Beļģu Kongo. Kongo brīvvalsts bija Beļģijas karaļa Leopolda II privātīpašums, kura pārvaldība un vietējo iedzīvotāju ekspluatācija izsauca skandālu Eiropas sabiedrībā. 1902. gadā Beļģija, tāpat kā daudzas citas valstis, ieguva koncesiju Tiaņdzjiņā Ķīnā. Pirmā pasaules kara laikā Beļģija okupēja daļu no Vācijas Austrumāfrikas, izveidojot Ruandu-Urundi, kura pēc kara tika piešķirta Beļģijai kā mandātteritorija. No 1925. gada Beļģija iesaitījās Tanžeras starptautiskās zonas (mūsdienās Marokā) pārvaldīšanā.
1931. gadā tika izbeigta Tiaņdzjiņas koncesija. 1956. gadā Tanžeras zona iekļāvās Marokā. 1960. gadā Beļģu Kongo ieguva neatkarību kā Kongo Republika (Leopoldvila). Ruandas revolūcijas rezultātā 1962. gadā Ruandas-Urundi vietā nodibinajās neatkarīgās Burundija un Ruanda.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beļģijas koloniālā impērija.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar Beļģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |