Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Baškīrijas APSR Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Karogs Ģerbonis
Pamatinformācija
Galvaspilsēta	Ufa
Oficiālā valoda	krievu
Izveidota PSRS sastāvā:  - No  - Līdz	1919. gada 23. martā 1919 1992
Platība  - Kopā  - Ūdens (%)	Pēc platības . PSRS 142 900 km²
Iedzīvotāji  - Kopā   - Blīvums	Pēc iedz. . PSRS 3 943 100 (1989) cilv./km²
Laika josla	UTC +
Oficiālā himna	Padomju Savienības himna
himna
Oficiālā valūta	PSRS rublis
Apbalvojumi

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (baškīru: Башҡорт Автономиялы Совет Социалистик Республикаhы, krievu: Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика) bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā. Šobrīd tā līdzīgā statusā ietilpst Krievijas sastāvā kā Baškortostāna.

Baškīrijas APSR bija pirmā Autonomā Padomju Republika KPFSR sastāvā.

Republika aizņēma 143 600 kvadrātkilometrus Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumu stūrī, austrumos robežojoties ar Urālu kalniem, ap 70 kilometrus no Kazahstānas robežas. Reģionā 13. gadsimtā Zelta Ordas dominances laikā bija apmetušies stepes nomadi, Turcijas baškīri. 16. gadsimta vidū ieradās krievi, nodibinot Ufas pilsētu, kas šobrīd ir republikas galvaspilsēta. Nākamajos gadsimtos notika vairākas sacelšanās, pretojoties lielākai krievu populācijas nometināšanai. Baškīri nomadu dzīves veidu atmeta 19. gadsimtā, pieņemot laukkopju dzīves veidu, kas joprojām ir nozīmīgs reģionā. Šobrīd sabiedrībā izzudusi klanu sistēma. Galvenās baškīru reliģijas ir islāms, kas ir nozīmīgākā reliģija un krievu pareizticīgā baznīca. Baškīrijā 1919. gadā notika nozīmīgi Krievijas pilsoņu kara notikumi un republika kļuva par pirmo etnisko reģionu, ko izveidoja kā autonomo republiku jaunā komunistu režīma pārvaldē. Republika 1990. gada 11. oktobrī deklarēja savu suverenitāti Padomju Savienībā kā Baškīrijas Padomju Sociālistiskā Republika un 1992. gadā pilnu neatkarību. Divus gadus vēlāk Baškortostāna piekrita palikt Krievijas Federācijas tiesiskajā regulējumā ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par kopējām kompetences jomām.

Republikā atrodas bagātīgi minerālu resursi, īpaši nafta, dabasgāze, dzelzs rūda, mangāns, varš, sāls un celtniecībā izmantojami akmeņi. Padomju valdība uz šo resursu bāzes izveidoja plašu smagās rūpniecības industriju. Joprojām svarīgas ir arī tradicionālās baškīru nodarbes kā lopkopība un biškopība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika.