Atvērt galveno izvēlni

Bēržu baznīca

baznīca Latvijā
(Pāradresēts no Bēržu katoļu baznīca)

Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca
Bērzpils katoļu baznīca 2.jpg
Bēržu katoļu baznīca
Bēržu baznīca (Latvija)
Bēržu baznīca
Bēržu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Bērzpils pagasts, Bērži
Koordinātas 56°49′49″N 27°4′11″E / 56.83028°N 27.06972°E / 56.83028; 27.06972Koordinātas: 56°49′49″N 27°4′11″E / 56.83028°N 27.06972°E / 56.83028; 27.06972
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1897
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Oļģerts Misjūns
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils romānika
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1851
Specifikācija
Garums 22m
Platums 20m
Būvmateriāli akmens mūra

VēstureLabot

Bēržu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1755. gadā par Pētera, Mārtiņa un Jāzepa Benislavsku līdzekļiem. Tā pastāvēja aptuveni 100 gadu, kad 19. gadsimta vidū tā nodega. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1851. gadā, ko konsekrēja bīskaps F. Albins Simons, veltot to Svētās Annas godam.[3] Baznīcas dārzā apbedīta muižnieku Benislavsku dzimta.

DraudzeLabot

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Oļģerts Misjūns.[1] Bēržu draudze kā patstāvīga draudze ir bijusi no 1788. gada, taču jau pirms tam tā bija kā Rēzeknes draudzes filiāle. Draudzei ir astoņas kapsētas — Bēržu kapsēta, Mastareigas kapsēta, Saksmalas kapi, Galvaru kapsēta, Slaveitu kapi, Līdumnieku kapi, Dekšņu kapsēta, Līporu kapsēta.

Draudzes lielākie svētkiLabot

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās Annas diena, Sveču diena, Svētā Andreja diena, 1. septembris (40 stundas).

Tehniska informācijaLabot

Bēržu baznīca ir romāņu stila masīvu mūru celtne ar cinkota skārda jumtu un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Tā ir 22 metrus gara un 20 metrus plata trīs navu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 200 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra stabos.

InterjersLabot

Dievnama ērģeles ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā.[4] Baznīcā ir četri altāri. Galvenais centrālais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, kurā atrodas Jaunavas Marijas ar Kristus noņemšanu no krusta glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē. Virs tās atrodas Jēzus Sirds glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labais ir Svētās Annas altāris ar viņas gleznu. Ceturtais ir Svētā Antona altāris.[2]

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
  2. 2,0 2,1 www.balvurcb.lv
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 89.lpp.
  4. «www.jonins.mii.lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.