Benislavski (poļu: Benisławscy, Benisławski), arī Beņislavski, ir sena Latvijas poļu dzimta, kas Inflantijas vaivadijā ieceļojusi 17. gadsimtā.

Pobogu klana lietotais ģerbonis (15. gs.).

Dzimta pieder Pobogu (poļu: Pobóg) klanam. Par Latvijas Benislavsku priekšteci uzskata Mārtiņu (Marčinu) Benislavski, kas pēc 17. gadsimta poļu-zviedru kariem ieguva zemes īpašumu Marienhauzenas stārastijā. Bēržu un Zosulu (poļu: Zosoły) muižu (tagadējā Bērzpils pagastā) īpašnieka Pētera Benislavska sieva Konstance Benislavska (1747—1806) kļuva slavena ar 1776. gadā Viļņā iespiesto dzejas grāmatu "Sev dziedātās dziesmas". Savukārt viņa brālis Jānis Benislavskis (1736—1812) kļuva par Mogiļevas palīgbīskapu (koadjuktoru), kas 1785. gadā svinīgi konsekrēja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas jaunbūvi, bet 1800. gadā Aglonas katoļu baziliku.[1].

1840. gadā Stružānu muižnieks Benislavskis nodibināja pirmo Latgales zemnieku skolu, kuras skolotāja bija Sofija Prentniece.

Savu bijušo īpašnieku vārdu saglabājis Benislavas (arī Beņislavas) ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Balvu katoļu baznīcā saglabājusies piemiņas plāksne bīskapam Jānim Beņislavskim.