Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (latīņu: Russinus de Sotekele, kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13. gadsimta sākumā. Sadarbojoties ar vāciešiem, karoja Igaunijā, viņam bija sava karadraudze (amici Russini). Gāja bojā no stopa šāviena 1212. gadā Satezelē (tagadējās Siguldas teritorijā). Hronists viņu nosauca par "drošsirdīgāko no letiem".

Izcelsme

Etimoloģiski Rūsiņa vārds varētu norādīt vai nu uz kontaktiem ar varjagiem (rūsiem), vai arī uz latgaļu vārda sakni rus-, rūs- (latviešu rusgans, rūsans u.c.) (Blese, 1929).

1208. gadā Rūsiņš kopā ar Tālavas Tālivaldi, Autines Varidoti un Cēsu Bertoldu iesaistījās kopējā savienībā, kura uzsāka trīs gadu karu pret igauņiem. Rūsiņš izcēlies ar nežēlību pret ienaidnieku, pieminēts griežot kaklus gūstekņiem, apkaujot igauņus ciematos. Rūsiņš bija ievērojamākais un ietekmīgākais letu karavadonis igauņu kara (1208—1227) pirmajos trijos gados, līdz pat savai nāvei 1212. gada vasarā.
1212. gadā Autines sacelšanās laikā Rūsiņš krita Satezeles pils aizstāvēšanā pret krustnešiem, no vāciešu arbaleta šāviena, kad pils ielenkuma laikā, ieraudzījis savu kara draugu Bertoldu uz lauka pils priekšā, Rūsiņš parādījies uz aizsargsienas un, noņēmis bruņucepuri. Pamatojoties uz to, Latviešu Indriķis Rūsiņu gan nosauc par "drošsirdīgāko no letiem" (latīņu: Letthorum fortissimus, XII, 6) un arī par "zemes vecāko", gan pieskaita pie katoļu baznīcas ienaidniekiem (XXV, 2).

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Rūsiņa laikā

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Satekles vecākais sākotnēji bija Pleskavas kņaza Vladimira vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni.

Par Rūsiņa dzīves vietu hronikā minēta Sotekles pils (latīņu: castro Sotecle).

Ārējās saites

Priekštecis: nezināms	Satekles zemes vecākais Rūsiņš pirms 1208. gada - 1212. gads	Pēctecis: viņa zemes sadalīja Zobenbrāļu ordeņa vasaļiem
Priekštecis: Mstislavs III Romanovičs (1180—1195)	Pleskavas kņazi Vladimirs Mstislavičs (ar pārtraukumiem 1195—1211, 1213, 1213—1214, 1214—1222)	Pēctecis: Vsevolods Mstislavičs (1214)
Priekštecis: Bertolds (1196 - 1198)	Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis: nav	Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204 - 1209) Folkvins (1209 - 1236)	Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestri Hermans Balke (1237-1239)