Atvērt galveno izvēlni

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13. gadsimta sākumā, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā sakarā ar to, ka 1208. gadā Satekles pilskungs Rūsiņš noslēdza pret igauņiem vērstu sadarbības līgumu ar Autines Varidoti un Cēsu Bertoldu. 13. gadsimta sākumā Satekle bija Zobenbrāļu ordeņa daļā, 14. gadsimta sākuma dokumentos Satekles pils (Sotekele) jau ir atradusies Rīgas arhibīskapa zemē, kas liecina par labu hipotēzei par Satekles atrašanos Raunas pilskalnā.

Sotecle
Satekle
11. gadsimts – 1212 (1224)
Location of senlatviešu pilsnovads
Satekles novads kā Tālavas letgaļu zemes daļa uz dienvidiem no Valmieras.
Pārvaldes centrs castrum Sotecle (Raunas pilskalns)
Reliģija baltu pagānisms/katoļticība
Valdība Zobenbrāļu ordeņa vasaļvalsts
President Rūsiņš (Russinus de castro Sotecle)
Vēsture
 - 1208.gadā Satekles Rūsiņš savienībā ar kaimiņu pilsnovadu vecākajiem un Cēsu zobenbrāļiem uzsāka trīsgadu karu pret igauņiem. 11. gadsimts
 - 1212. gada Autines sacelšanās laikā Rūsiņš gāja bojā, viņa zemi pievienoja Zobenbrāļu ordeņa valdījumiem 1224. gadā 1212 (1224)

Satura rādītājs

Atrašanās vietaLabot

Ir divas galvenās Satekles pils atrašanās vietas hipotēzes:

  • Gaujas labajā krastā pilskalnā pie Raiskuma Kvēpenēm (Sievers, 1817; Bielenstein 1892; Balodis, 1910; Löwis of Menar, 1922; Švābe, 1936; Apals, 1986 u.c.), tomēr labajā krastā bīskapam Albertam pakļautie lībieši un latgaļi tiek pretstatīti Zobenbrāļu ordeņa sabiedrotajiem Rūsiņa latgaļiem, kuriem, tāpat kā šai sakarā minētajām Cēsīm, vajadzēja būt upes kreisajā krastā.
  • Gaujas kreisajā krastā Raunas Tanīsa kalnā (Juškevičs, 1927), gan Nītaures pilskalnā (Brastiņš, 1930), gan Vecpiebalgā, pilskalnā pie Lejasburkānu mājām (Laakmann, 1933), gan Vijciema Celitkalnā vai Kauguru Pekaskalnā (Arbusow, Bauer, 1955; Kleis, Tarvel, 1982).

Arheoloģiskie izrakumi Tanīsa kalnā (Balodis, 1928) parādīja, ka Rauna ir seno latgaļu nocietinājums, kas pastāvēja hronikā aprakstīto notikumu laikā 13.-14. gadsimtā. Šāda Satekles atrašanās vieta ļautu labāk saprast arī Zobenbrāļu ordeņa centienus ar 1208.gada līgumu nodrošināt sev visu lielāko Gaujas kreisā krasta latgaļu centru (Satekle, Beverīna, Autine) atbalstu.

Citas lokalizācijasLabot

Sākotnēji Satekle lokalizēta Sotakā netālu no Tērbatas (Arndt, 1747) vai Stāklītēs pie Plāņu muižas starp Suntažiem un Piebalgu (Pabst, 1867). Kā Sotekles atrašanās vieta nepieņemama ir bijusī Urgas muiža Alojas tuvumā (Lietgalietis, 1928), jo tā atrodas lībiešu teritorijā, turklāt tuvumā tur nav 13.gs. nocietinājumu.

LiteratūraLabot

  • E.Pabst, Livländische Chronik (1867);
  • C.G.Sievers, Beiträge zur Geographie Heinrichs von Lettland (1877);
  • H.Laakman, Zur geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge zur Kunde Estlands XVIII, 2, 1933);
  • A.Švābe, Tālava (Sējējs, 1936, 135.-141. un 363.-374.lp.);
  • H.Laakmann (Baltische Lande, I, 210. lp., 1939).

Informācijas avotiLabot