Austrumu dzeltenā cielava
Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.[1] Nesenā pagātnē tā tika sistematizēta kā dzeltenās cielavas (Motacilla flava) pasuga.[2] Austrumu dzeltenā cielava ligzdo Āzijas austrumos un Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, ziemo Āzijas dienvidos un Austrālijā.[1][2]
| Austrumu dzeltenā cielava Motacilla tschutschensis (Gmelin, 1789) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cielavu dzimta (Motacillidae) |
| Ģints | Cielavas (Motacilla) |
| Suga | Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) |
 Austrumu dzeltenā cielava Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Austrumu dzeltenās cielavas izplatības areāls ir ļoti liels. Tas sākas ar Sibīriju un Aizbaikālu, dienvidu virzienā sasniedzot Mongoliju. Austrumu virzienā turpinās līdz Sahalīnai, Kamčatkai, Kuriļu un Komandora salām. Areāls sasniedz arī Hokaido ziemeļus, Aleutu salas, Aļasku un Kanādas ziemeļrietumus. Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Mjanmā, Taizemē, Ķīnas dienvidaustrumos un Taivānā), iespējams, arī Ķīnas dienvidos (rietumu virzienā līdz Indijai). Ziemotāji sasniedz migrē īar uz Filipīnām, Indonēziju, Zunda salām un Austrāliju.[2]
Izskats
labot šo sadaļuAustrumu dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā nepārtraukti cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tās ķermeņa garums ir apmēram 17 cm, spārnu izplētums 25 cm,[3][4] svars tēviņiem 12,3—26,4 g, mātītei 11,2—22,6 g.[5]
Apspalvojums krāšņs, dzeltenzaļš: mugura olīvzaļa, vēders koši dzeltens vai gaiši dzeltens (atkarībā no pasugas). Vairošanās sezonas laikā Aļaskas pasugas tēviņa apspalvojums uz krūtīm iegūst raibumotu joslu.[3] Mātītes ir mazāk košas. Knābis un kājas pelēkas. Ārpus vairošanās sezonas gan mātītes, gan tēviņi kļūst pelēcīgāki. To muguras kļūst brūnākas, bet vēderi gaišāki.[5] Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm, tikai to vēderi ir gaišāki.[3]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
Austrumu dzeltenā cielava mājo atklātās ainavās ūdens tuvumā, tai patīk mitras pļavas, purvi un upju krasti ar garu zāli.[4] Ārpus vairošanās sezonas dienas laikā katrai cielavai ir neliela barošanās teritorija, kuru tā apsargā no citām cielavām, toties nakts laikā tās pulcējas lielos baros un kopīgi nakšņo kokā.[5] Tā pamatā barojas uz zemes ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, bet dzeltenā cielava medī kukaiņus arī īsos lidojumos.[4][5] Ligzdošanas laikā katram pārim ir sava ligzdošanas teritoriju, kuru tie kopīgi aizsargā.[5]
Ligzdošana
labot šo sadaļuAustrumu dzeltenās cielavas veido monogāmus pārus, un, atkarībā no izplatības areāla, ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. No sausas zāles un sūnām tiek vīta viebnkārša, kausveida ligzda, kas no iekšpuses izklāta ar matiem un dažām spalviņām. Ligzdu būvē mātīte viena pati un tā novietota uz zemes kādā seklā padziļinājumā.[5][6] Dējumā ir 4—6 olas. Perē abi vecāki apmēram 11—13 dienas. Arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[5] Jaunie putni izlido 13—15 dienu vecumā. Sezonā var būt 1—2 perējumi.[4] Dzelteno cielavu vidējais vecums ir 3 gadi, bet garākais zināmais mūžs ir bijis 7 gadi.[4]
Sistemātika
labot šo sadaļuAustrumu dzeltanajai cielavai ir 3 pasugas:[1]
- Nominālpasuga (M. t. tschutschensis) - ligzdo Sibīrijas ziemeļaustrumos un Ziemeļamerikas ziemeļrietumos (Aļaskas un Kanādas pašos ziemeļrietumos), ziemo Dienvidaustrumāzijā;
- Mandžūrijas dzeltenā cielava (M. f. macronyx) - ligzdo Aizbaikāla dienvidaustrumos, Amūras un Usūrijas reģionā, Mongolijas ziemeļaustrumos un Mandžūrijā, ziemo Dienvidaustrumāzijā, Malakas pussalu ieskaitot;
- Sahalīnas dzeltenā cielava (M. f. taivana) - ligzdo Sibīrijas dienvidaustrumos, Amūras apgabalā, Sahalīnā un Japānas ziemeļos, ziemo Mjanmā, Ķīnas dienvidos, Taivānā un virzienā uz dienvidiem sasniedzot Zunda salas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 IUCN: Motacilla tschutschensis
- ↑ 3,0 3,1 3,2 National Geographic Field Guide to the Birds of North America
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 BTO: Yellow Wagtail Motacilla flava (Linnaeus, 1758)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 «ARKive: Yellow wagtail (Motacilla flava)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 3. jūnijā.
- ↑ Nature Gate: Yellow Wagtail
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumu dzeltenā cielava.- IBC: Eastern Yellow Wagtail Motacilla tschutschensis