Aulejas baznīca

baznīca Latvijā

Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Aulejas pagasta centrā Aulejas ciemā.

Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca
Aulejas katoļu baznīca
Aulejas baznīca (Latvija)
Aulejas baznīca
Aulejas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Aulejas pagasts, Auleja
Koordinātas 56°03′21″N 27°16′55″E / 56.05583°N 27.28194°E / 56.05583; 27.28194Koordinātas: 56°03′21″N 27°16′55″E / 56.05583°N 27.28194°E / 56.05583; 27.28194
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1709
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Jānis Bečs
Mājaslapa www.catholic.lv/dagda/auleja
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1709
Specifikācija
Garums 32 m
Platums 16 m
Būvmateriāli

mūra

Oficiālais nosaukums: Aulejas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 6311
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Aulejas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1530. gadā, tā bija viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. 1626. gadā Smoļenskas vojevoda Aleksandrs Gosjevskis (Aleksander Korwin Gosiewski), uzvarot zviedrus, Aulejas muižu nodeva pastāvīgā jezuītu īpašumā. Tā kā baznīca kara laikā tika izpostīta, 1626. gadā jezuīti par vojevodas līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu. Šajā baznīcā 1675. gadā tika veikti restaurācijas darbi, bet pēc 10 gadiem, 1685. gadā dievnams nodega. Līdz 1709. gadam Aulejā bija pagaidu baznīca.[2]

Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1709. gadā un arī šajā dievnamā darbojās jezuīti līdz pat 1820. gadam, kad Aleksandrs I tos izraidīja no Krievijas teritorijas.[3]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Dagdas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Bečs.[1] Aulejas draudze veidojās jau 17. gadsimtā, no 1626. gada to apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti, bet no 1772. gada Aulejā pastāvīgi dzīvoja divi jezuītu tēvi. Draudzi jezuīti apkalpoja līdz to izraidīšanai 1820. gadā, vēlāk Auleju apkalpoja laicīgi priesteri. Draudzei ir septiņas kapsētas — Aulejas kapsēta, Lejas-Podnieku kapsēta, Dzalbu kapsēta, Eisaku kapsēta, Kalvu kapsēta un Sivergola kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Dievmātes septiņu sāpju svētki, Vissvētākās Jēzus sirds svētki un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki.[4]

Arhitektūra un tehniska informācija

labot šo sadaļu

Aulejas baznīca ir mūra baroka stila viennavas krustveida celtne ar skārda jumtu, 32 metrus gara un 16 metrus plata. Dievnamam ir divi torņi. Dievnama grīda daļēji ir no akmens, bet griesti mūra velvē. Baznīcas solos var novietoties 82 cilvēki. Lietošanas kārtībā ir ērģeles.

Galvenajā altārī ir ievietotas daudzas koka skulptūras, koka rāmī, kas greznots ar vīnogu ķekaru kokgriezumiem, ievietotas divas gleznas, kurās attēlotas Svētā Marija Magdalēna un Sāpju Dievmāte.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 45.lpp.
  3. 3,0 3,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
  4. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.