Aulejas baznīca
Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Aulejas pagasta centrā Aulejas ciemā.
Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Aulejas katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Aulejas pagasts, Auleja |
Koordinātas | 56°03′21″N 27°16′55″E / 56.05583°N 27.28194°EKoordinātas: 56°03′21″N 27°16′55″E / 56.05583°N 27.28194°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1709 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Jānis Bečs |
Mājaslapa | www.catholic.lv/dagda/auleja |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | baroks |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības beigas | 1709 |
Specifikācija | |
Garums | 32 m |
Platums | 16 m |
Būvmateriāli |
mūra |
Oficiālais nosaukums: Aulejas katoļu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 6311 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuAulejas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1530. gadā, tā bija viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. 1626. gadā Smoļenskas vojevoda Aleksandrs Gosjevskis (Aleksander Korwin Gosiewski), uzvarot zviedrus, Aulejas muižu nodeva pastāvīgā jezuītu īpašumā. Tā kā baznīca kara laikā tika izpostīta, 1626. gadā jezuīti par vojevodas līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu. Šajā baznīcā 1675. gadā tika veikti restaurācijas darbi, bet pēc 10 gadiem, 1685. gadā dievnams nodega. Līdz 1709. gadam Aulejā bija pagaidu baznīca.[2]
Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1709. gadā un arī šajā dievnamā darbojās jezuīti līdz pat 1820. gadam, kad Aleksandrs I tos izraidīja no Krievijas teritorijas.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Dagdas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Bečs.[1] Aulejas draudze veidojās jau 17. gadsimtā, no 1626. gada to apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti, bet no 1772. gada Aulejā pastāvīgi dzīvoja divi jezuītu tēvi. Draudzi jezuīti apkalpoja līdz to izraidīšanai 1820. gadā, vēlāk Auleju apkalpoja laicīgi priesteri. Draudzei ir septiņas kapsētas — Aulejas kapsēta, Lejas-Podnieku kapsēta, Dzalbu kapsēta, Eisaku kapsēta, Kalvu kapsēta un Sivergola kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Dievmātes septiņu sāpju svētki, Vissvētākās Jēzus sirds svētki un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki.[4]
Arhitektūra un tehniska informācija
labot šo sadaļuAulejas baznīca ir mūra baroka stila viennavas krustveida celtne ar skārda jumtu, 32 metrus gara un 16 metrus plata. Dievnamam ir divi torņi. Dievnama grīda daļēji ir no akmens, bet griesti mūra velvē. Baznīcas solos var novietoties 82 cilvēki. Lietošanas kārtībā ir ērģeles.
Interjers
labot šo sadaļuGalvenajā altārī ir ievietotas daudzas koka skulptūras, koka rāmī, kas greznots ar vīnogu ķekaru kokgriezumiem, ievietotas divas gleznas, kurās attēlotas Svētā Marija Magdalēna un Sāpju Dievmāte.[3]
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 45.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.