Brīvā Zeme
"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā. To izdeva Latviešu zemnieku savienība, no 1936. gada akciju sabiedrība "Zeme".[1]
 | |
| Veids | dienas laikraksts |
|---|---|
| Valoda | latviešu |
| Valsts | Latvija |
| Pirmais izdevums | 1919. gadā |
| Pēdējais izdevums | 1940. gada 9. augustā |
Laikraksta pirmais redaktors bija J. Vārsbergs.[1] 1921. gadā laikrakstā par līdzstrādnieku sāka strādāt J. Druva, 1928. gadā viņš tika apstiprināts par tā redaktoru, lai gan faktiski to vadīja jau no 1922. gada.[2]
Laikraksts iepazīstināja ar valdības lēmumiem, publicēja informāciju par notikumiem Latvijā un ārzemēs, materiālus par saeimas darbību, partiju dzīvi, rakstus par vēsturi, ekonomiku, mākslu un sportu. Tika iespiesti latviešu rakstnieku jaunākie darbus, kā arī ārzemju rakstnieku darbu tulkojumi.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma atbalstīja un slavināja Ulmaņa autoritāro režīmu.[1]
1940. gadā pēc Latvijas okupācijas nonāca komunistu kontrolē - 27. jūnija no darba atbrīvoja toreizējo laikraksta redaktoru H. Zariņu un 9. augusta iznāca laikraksta pēdējais numurs. Jaunā vara uz esošās bāzes sāka izdot savu laikrakstu ar nosaukumu "Brīvais Zemnieks".
PielikumiLabot
RedaktoriLabot
- Jānis Vārsbergs (1919—1920)
- Edmunds Freivalds (1920—1922)[5]
- Augusts Kalniņš (1922—1929)[6]
- Jūlijs Druva (1929—1938)
- Heinrihs Zariņš (1938-1940)[7]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 778. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Jūlijs Druva». http://literatura.lv. Skatīts: 2020-06-24.
- ↑ «Brīvās Zemes Literāriskais Pielikums vietnē periodika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
- ↑ «Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums vietnē periodika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
- ↑ «Pirms 125 gadiem dzimis žurnālists Edmunds Freivalds». irLiepāja. 2016. gada 2. augustā. Skatīts: 2018-06-10.
- ↑ «Kalniņš Augusts». Limbažu galvenā biblioteka. Skatīts: 2018-06-10.[novecojusi saite]
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 174. lpp. ISBN 9789934827051.