Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.[1] Asaru dzimtas zivis dzīvo ziemeļu puslodes kontinentos: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tās mājo saldūdens un viegli sāļās ūdenstilpēs.

Asaru dzimta
Percidae (Ž. Kivjē, 1816)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
ApakšdivīzijaAsarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
ApakškārtaĪstie asari (Percoidei)
DzimtaAsaru dzimta (Percidae)
Asaru dzimta Vikikrātuvē
 
Lielākais dzimtā ir zandarts (Sander lucioperca)

Latvijā sastopamas trīs asaru dzimtas sugas: zandarts (Sander lucioperca), asaris (Perca fluviatilis) un ķīsis (Gymnocephalus cernuus).[2] Zandarts sastopams Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī ar tiem saistītajos saldūdeņos.[3] Asaris — populāra makšķernieku zivs, kas tiek audzēta arī zivsaimniecībās, sastopams saldūdeņos un jūrā pie upju ietekām.[4] Ķīsis tiek uzskatīts par zivsaimniecībām kaitīgu zivi, tas dzīvo upēs un ezeros.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Asaru dzimtas zivīm ir slaids un nedaudz no sāniem saplacināts ķermenis, kas klāts ar ktenoidālām zvīņām. Tā kā asaru dzimtas zivis ir plēsīgas, tām ir arī asi zobi. Muguras spura ir sadalīta divās daļās, pirmā no tām dzeloņaina, bet otrā mīksta. Turklāt tā var būt sadalīta pilnībā vai daļēji. Vēdera spurām viens ass stars, pārējie mīksti. Anālai spurai viens vai divi stari. Ja ir otrs, tad parasti vāji attīstīts. Žaunu vāka kauli ar dzeloņiem. Lielākais dzimtā — zandarts, kura ķermeņa garums var sasniegt 130 cm, svars 20 kg.[1][5][6]

  1. 1,0 1,1 Fish Base: Percidae
  2. «Asaru dzimta (Percidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 7. maijā.
  3. «Zandarts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 7. maijā.
  4. Asaris
  5. «Fish Base: Sander lucioperca (Linnaeus, 1758) Pike-perch». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. septembrī. Skatīts: 2019. gada 25. februārī.
  6. Biology and Culture of Percid Fishes: Principles and Practices[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu