Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.[1] Saldūdens vai anadromas zivis. Atkarībā no sugas sastopamas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.[1]

Zandarti
Sander (Oken, 1817)
Dzeltenais zandarts (Sander vitreus)
Dzeltenais zandarts (Sander vitreus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
ApakškārtaĪstie asari (Percoidei)
DzimtaAsaru dzimta (Percidae)
ĢintsZandarti (Sander)
Sinonīmi
  • Lucioperca
  • Sandat
  • Stizostedion
Zandarti Vikikrātuvē

LatvijāLabot

Latvijā sastopamas viena zandartu ģints suga — zandarts (Sander lucioperca),[2] kas sastopama Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī ar tiem saistītajos saldūdeņos.[3]

Kopīgās īpašībasLabot

Zandarti ir vidēji lielas vai lielas zivis ar slaidu, nedaudz laterāli saplacinātu ķermeni. Mazākais ģintī ir Volgas zandarts (Sander volgensis), kura ķermeņa garums ir līdz 45 cm, bet lielākais zandarts (Sander lucioperca), kura ķermeņa garums var sasniegt 130 cm. Zandartu ģints zivīm ir ne tikai asi, plēsīgi zobiem, bet arī ilkņi, kuri vislielākie ir parastajam zandartam. Volgas zandarta pieaugušiem īpatņiem ilkņu nav, lai gan jaunajām zivīm ir. Muguras spura krokota ar asiem stariem. Astes spura dziļi šķelta. Sānu līnija pilnā garumā, no galvas līdz astes spurai. Acīs ir gaismas membrāna (tapetum lucidum), nodrošinot zandartiem labu redzi tumsā.[4]

SistemātikaLabot

Zandartu ģints (Sander)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot