Arvīds Eduards Apinis

Dr.phil. Arvīds Eduards Apinis (1907— 1979) bija latviešu biologs, kas specializējies mikoloģijā, brioloģijā un ekoloģijā. Pētījis ūdens sēnes, vēlāk arī citas sēņu grupas, sēņu un sūnu ekoloģiju. Latvijā veicis reliktas augu sugas — peldošā ezerrieksta ekoloģijas pētījumus. Emigrācijā pievērsies arī filozofijai un ieguvis filozofijas doktora grādu Notingemas Universitātē.

Arvīds Eduards Apinis
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 15. jūnijā
Tiegūžu "Ozolos", Katvaru pag., Valmieras apr.
Miris 1979. gada 2. maijā (71 gads)
Velsa, Lielbritānija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, ekoloģija, mikoloģija, filozofija
Darba vietas Latvijas Universitāte, Baltijas Universitāte, Notingemas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Nikolajs Malta, Pauls Galenieks
Sasniegumi, atklājumi Peldošā ezerrieksta (Trapa natans) ekoloģijas pētījumi Latvijā
Apbalvojumi "Draudzīgā aicinājuma" godalga, 1940

DzīvesgājumsLabot

Arvīds Eduards Apinis dzimis 1907. gada 15. jūnijā Valmie­ras apriņķa Katvaru pagasta Tiegažu "Ozolu" mājās Augusta un Elzas (dzim. Jansones) Apiņu ģimenē. Apmeklējis vietējo Briņķu pagasta skolu un pēc tam ģimnāziju un reālskolu Limbažos. 1925. gadā beidzis Limbažu valsts vidusskolu. Tā paša gada rudenī iestājies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā. 1927. gadā sā­cis strādāt Sistemātiskās botānikas institūtā kā brīvprātīgais. Studiju laikā par sacensības darbu ,,Pētījumi par Latvijā atrastām ūdens sēnēm" sa­ņēmis I godalgu. No 1930. līdz 1934. gadam skaitījies par subasistentu LU Botāniskajā dārzā. 1934. gada janvārī beidzis fakultāti ar kandidāta (maģistra) grādu. 1934. gada 15. maijā ievēlēts par jaunāko asistentu pie Augu fizioloģijas un anatomijas katedras, bet ar 1936. gada 1. novembri par asistentu[1]. 1939. gadā viņš ievēlēts par privātdocentu, bet 1940. gadā par docentu.
Otrā pasaules kara beigās A. Apinis devās bēgļu gaitās. No 1946. līdz 1948. gadam viņš bija ārkārtas profesors Baltijas Universitātē Hamburgā. Pēc tās slēgšanas 1948. gadā pārcēlās uz Apvienoto Karalisti un sāka strādāt Notingemas Universitātē, kur 1953. gadā ieguva Dr. Ph. grādu filozofijā. 1972. gadā Arvīds Apinis aizgāja pensijā.[2]. Viņš miris 1979. gada 2. maijā Velsā (Lielbritānijā).

DarbībaLabot

Strādādams par pasniedzēju Latvijas Universitātē, A. Apinis daudz laika veltīja augu valsts pētījumiem. Viņš ir pētījis Moricsalas veģetāciju no ekoloģiskā viedokļa, augstāko augu sakņu bioloģiju, ezerrieksta augšanas apstākļus Klaucānu ezerā, Latvijas un Igaunijas sūnas, Latvijas ūdenssēnes u.c. Sarakstījis grāmatu "Ezerrieksts Klaucānu ezerā", daudz rakstījis žurnālā "Zinātne Tēvzemei"; arī ārzemju izdevumos ir publicēti vairāki Apiņa pētījumi. Viņa vārdā nosaukta jauna sēņu ģints Apinisia[3].

Blakus zinātnieka darbam Arvīds Apinis bija aktīvs arī sabiedriskajās darbā. Bija ilggadīgs Latviešu Nacionālās Padomes (vēlāk PBLA) biedrs un darbojās Austrumanglijas evanģēliski luteriskās draudzes vadībā. Studentu biedrības "Dziesmuvara" biedrs.

Arvīda Apiņa ievāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).

ApbalvojumiLabot

  • LPM Kameras "Draudzīgā aicinājuma" godalga un diploms par pētījumiem Trapa ekoloģijā, 1940[3].

DarbiLabot

  • Untersuchungen über die in Lettland gefundenen Saprolegniaceen nebst Bemerkungen über andere Wasserpilze. LUBDR IV, 1929.
  • Data on the ecology of bryophytes. 1.: Acidity of the substrata of Hepaticae (kopā ar A. M. Diogucs). LUBDR VIII, 1/3, 1933.
  • Fertilization of oospores by planogametes in Saprolegniaceae. LUBDR VIII, 1/3, 1933.
  • Data on the ecology of bryophytes. 2.: Acidity of the substrata of Musci (kopā ar L. Lāci). LUBDR IX, 1/3, 1934.; X, 1/3, 1935.
  • Ezerrieksts. Daba un Zinātne, nr.1, 1935.
  • Mosses of the parish Tome. Riga, 1935.
  • Ezerrieksts Klaucānu ezerā. Rīga, 1936.
  • Data on the ecology of bryophytes. 3, LUBRD XI/XII, 1/3, 1939.
  • On the dependence of distribution of mosses on the acidity of the substratum. LUBRD 9., 1939.
  • The significance of hydrogen concentration on germination of spores and development of some mosses. LUBDR XI/XII, 1939.
  • Pētījumi Trapa ekoloģijā. LUBRD XIII, 1/3, 1940[4].
  • Apinis, A.E. (1965). Thermophile Mikroorganismen in einegen dauergrünland—gesellschaften. Biosoziologie X (x): 290—303, 6 graphs, 3 tables.
  • Apinis, A.E. (1964). On fungi isolated from soils and Ammophila debris. (Appendix to the Fungi of the Isle of Rhum). Kew Bulletin 19: 127—131.
  • Apinis, A.E. (1964). Revision of British Gymnoascaceae. Mycological Papers 96: 1—56, 3 pls, 11 figs.
  • Apinis, A.E. (1962, publ. 1963). Occurrence of thermophilous microfungi in certain alluvial soils near Nottingham. Nova Hedwigia 5 (1—2): 57—78, 4 pls (28 figs).
  • Apinis, A.E. (1964). Concerning the occurrence of Phycomycetes in alluvial soils of certain pastures, marshes and swamps. Nova Hedwigia 8 (1—2): 103—126, 1 fig., 4 tables.
  • Apinis, A.E. (1965). A new thermophilous Coprinus species from coastal grasslands. Transactions of the British Mycological Society 48 (4): 653—656, 1 fig.
  • Apinis, A.E. (1967). Dactylomyces and Thermoascus. Transactions of the British Mycological Society 50 (4): 573—582, 2 figs (28 figs), 1 table.
  • Apinis, A.E. (1970). Concerning Rollandina. Transactions of the British Mycological Society 55 (3): 499—502.
  • Apinis, A.E.; Chesters, C.G.C. (1964). Ascomycetes of some salt marshes and sand dunes. Transactions of the British Mycological Society 47 (3): 419—435, 2 figs.
  • Apinis, A.E.; Clark, B.M. (1974). Neoxenophila foetida gen. et sp.nov., a new keratinophilic ascomycete. Transactions of the British Mycological Society 63 (2): 261—265, 1 fig.
  • Apinis, A.E.; Pugh, G.J.F. (1967). Thermophilous fungi of birds’ nests. Mycopathologia et Mycologia Applicata 33 (1): 1—9, 2 tables.
  • Apinis, A.E.; Rees, R.G. (1976). An undescribed keratinophilic fungus from southern Queensland. Transactions of the British Mycological Society 67 (3): 522—524, 1 fig.
  • Mulinge, S.K.; Apinis, A.E. (1969). Occurrence of thermophilous fungi in stored moist barley grain. Transactions of the British Mycological Society 53 (3): 361—370http://www.cybertruffle.org.uk/cgi—bin/bibquery.pl?author=apinis,%20a.e..

AtsaucesLabot

  1. Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939
  2. J.Paegle. Avīze, nr.1332 (16.06.1972)
  3. 3,0 3,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 8. februārī.
  4. Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998