Artūrs Snips

latviešu publicists, rakstnieks, scenārists

Artūrs Snips (dzimis 1949. gada 4. martā, miris 2020. gada 10. augustā) bija latviešu rakstnieks, publicists un scenārists.[1] Viņu kopā ar Daini Īvānu uzskata par cīņas pret Daugavpils HES celtniecību aizsācēju.

Artūrs Snips
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 4. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Hatanga, Taimira, Krasnojarskas novads, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2020. gada 10. augustā (71 gads)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, publicists, scenārists
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1973—2020
Slavenākie darbi raksts "Par Daugavas likteni domājot" (kopā ar Daini Īvānu)
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

BiogrāfijaLabot

Artūrs Snips dzimis 1949. gada 4. martā izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā, Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. 1958. gadā no izsūtījuma atgriezies Latvijā.

Mācījies Vecpiebalgas un Galgauskas pagastskolās, vēlāk Gulbenes vidusskolā, kuru beidzis 1968. gadā. 1973. gadā absolvējis Rīgas politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, bet 1989. gadā M. Gorkija Augstākos literāros kursus Maskavā.

1973. gadā žurnālā "Liesma" tika publicēts Snipa stāsts "Ceļš". Pēc tam publicēts viņa stāstu krājums «Nelabojami radi» (1979). Vēlāk tapa stāstu krājums «Mazs ciemats turp un atpakaļ» (1987), kas izcēlās ar paradoksos balstītu tēlu sistēmu, atveidojot padomju realitāti, un bija filozofiskā absurda prozas paraugs latviešu literatūrā. Kopš 1987. gada Snips bija Rakstnieku savienības biedrs.

Snips darbojās arī publicistikā. Kopā ar Daini Īvānu 1986. gada oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēja rakstu "Par Daugavas likteni domājot", ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par Atmodas vēstnešiem. Kopā ar Īvānu sastādīts krājums «Domu Daugava. Sirdsdaugava» (1989).

1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Demokrātiskās Centra partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts. Turpināja literāro darbību ar romānu “Pasaule pēc tam” (2006) un vairākiem citiem darbiem līdz pat 2020. gadam.

Miris 2020. gada 10. augustā 71 gada vecumā.[2]

Darba vietasLabot

Bijis inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973—1975), strādājis kā pasniedzējs Rīgas politehniskajā institūtā (1975—1976). Skatuves strādnieks, elektriķis Krievu drāmas teātrī (1976—1977). Ķeguma HES ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks (1977—1984). Uzņēmuma "Latkoopreklāma" galvenā redaktora vietnieks (1984—1985). "Kultūras Fonda Avīzes" galvenais redaktors (1989—1991). "Kultūras Avīzes" redakcijas loceklis (1992—1993). Latvijas Republikas vēstniecības ekonomiskais padomnieks Baltkrievijā (1993—1997). Nodibinājuma “Pilsētai un pasaulei”, valdes priekšsēdētājs (2006—2009).

SkandāliLabot

Kļuvis par masu informācijas līdzekļa "Likuma vara" redaktoru, vērsies ar pieprasījumiem tiesā un ģenerālprokuratūrā.[3] TV3 raidījuma "Melu teorija" žurnālists Arnis Krauze un Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs, senators Aigars Strupišs paudis viedokli, ka šajā ampluā Snips darbojies bijušā maksātnespējas administratora Normunda Šlitkes labā ar fiktīvu mediju.[4]

2006. gadā organizējis kampaņu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.[5]

DarbiLabot

  • Stāsts «Ceļš» žurnālā «Liesma» 1973 (11. nr.);
  • Prozas krājums «Nelabojami radi» (1979);
  • Prozas krājums «Mazs ciemats turp un atpakaļ» (1987):
  • Krājums «Domu Daugava. Sirdsdaugava» (1989), sastādīts kopā ar Daini Īvānu:
  • Romāns “Pasaule pēc tam” (2006), nominēts laikraksta “Diena” gada balvai;
  • Atmiņas “Klejojumi” (2010);
  • Stāstu krājums “Stāsti laika logos” (2016);
  • Stāsts “Cilvēki no citurienes” krājumā “Piena ceļa dvēseles” (2017);
  • Esejiska hronika “Notvertais laiks” (2018).
  • Krājums "Rīgas portfelis" (2020).

AtsaucesLabot