Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[1] Arktikas stērstu dzimtas 2 sugas (Lapzemes stērste un sniedze) mājo Eirāzijā un Ziemeļamerikā, bet visas pārējās tikai Ziemeļamerikā.[2] Šīs dzimtas sugas dzīvo dažādos biotopus - pļavās, prērijā, tundrā, kalnos un jūras krastā.

Arktikas stērstu dzimta
Calcariidae (Ridgway, 1901)
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus)
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaArktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
Arktikas stērstu dzimta Vikikrātuvē

Latvijā sastopamas abas Eiropā dzīvojošās Arktikas stērstu dzimtas sugas: Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) un sniedze (Plectrophenax nivalis).[3]

Izskats un īpašībasLabot

 
Sniedze (Plectrophenax nivalis)

Arktikas stērstu dzimtas sugām piederošie īpatņi ir nelieli dziedātājputni. Mazākā dzimtā ir Bērkakla stērste (Calcarius ornatus), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 13 cm, svars 18 g.[4] Lielākā dzimtā ir baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus), kuras lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 19 cm, svars 62 g.[5] Šīs dzimtas putniem ir vai nu brūns, vai pelēks, vai balts apspalvojums, acis tumšas. Sniedzēm kājas ir tumši pelēkas vai melnas, bet pārējām sugām pelēkrozīgas vai brūnas.

Arktikas stērstu dzimtas putni barojas ar kukaiņiem, sēklām un dažādiem augiem. Tie ir aktīvi dienas laikā un staigājot barojas uz zemes.[6][7]

Sistemātikas izmaiņasLabot

Vēl nesenā pagātnē Arktikas stērstu dzimtas sugas tika klasificētas stērstu dzimtā (Emberizidae).[2] Ģenētiskajos pētījumos 2008. gadā noskaidrojās, ka šīs sešas stērstu sugas ir ļoti attāli radniecīgas pārējām stērstēm un ir tuvāk radniecīgas Amerikas ķauķiem (Parulidae), kardinālputniem (Cardinalidae) un tanagrām (Thraupidae).[8] 2010. gadā Arktikas stērstu grupa tika izdalīta no stērstu dzimtas atsevišķā Arktikas stērstu dzimtā.[2] DNS analīzes liecina, ka Arktikas stērstu dzimtas sugas no kopīgā zvirbuļveidīgo putnu priekšteča nodalījās pirms 4,2—6,2 miljoniem gadu, apmēram pliocēna sākumā.[9]

SistemātikaLabot

 
Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii)

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae)[1][10]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
  2. 2,0 2,1 2,2 Gill F and Donsker D, ed. (30 June 2013). "Tanagers, Cardinals and allies". IOC World Bird List: Version 3.4 (International Ornithologists’ Union). Retrieved 2 August 2013.
  3. Latvijas Daba: Strēstu dzimta (Emberizidae)
  4. «Chestnut-collared longspur». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. novembrī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlī.
  5. Oiseaux: McKay's Bunting
  6. Hill, Dorothy P.; Gould, Lorne K. "Chestnut-collared Longspur". The Birds of North America Online. Cornell Lab of Ornithology. Retrieved 2 August 2013.
  7. Hussell, David J. and Montgomerie, Robert. "Lapland Longspur". The Birds of North America Online. Cornell Lab of Ornithology. Retrieved 2 August 2013.
  8. Alström P, Olsson U, Lei F, Wang HT, Gao W, Sundberg P (2008). "Phylogeny and classification of the Old World Emberizini (Aves, Passeriformes)". Molecular Phylogenetics and Evolution 47 (3): 960–73. doi:10.1016/j.ympev.2007.12.007. PMID 18411062
  9. Klicka, J., Zink, R.M. and Winke, K., John (2003). "Longspurs and snow buntings: phylogeny and biogeography of a high-latitude clade (Calcarius)". Molecular Phylogenetics and Evolution 26 (2): 165–75. doi:10.1016/S1055-7903(02)00360-3. PMID 12565028
  10. «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūlijā.

Ārējās saitesLabot