Araukārijas

Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki. Araukāriju ģintī ietilpst 19 sugas. Tās sastopamas dienvidu puslodē — Jaunkaledonijā , kur 13 sugas ir endēmas , Norfolkas salā, austrumu Austrālijā, Jaungvinejā, Argentīnā, Čīlē, un dienvidu Brazīlijā.

Araukārijas
Čīles araukārija (Auracaria araucana)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase	Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda	Priežu rinda (Pinales)
Dzimta	Araukāriju dzimta (Araucariaceae)
Ģints	Araukārijas (Araucaria)
Araukārijas Vikikrātuvē

Apraksts

Araukārijas parasti ir pirmā lieluma koki ar taisnu stumbru, koku augstums var sasniegt 30-80 m augstumu, atkarībā no sugas un augšanas apstākļiem. Visaugstākie araukāriju ģints koki ir Jaungvinejas kalnos augošās Hunšteina araukārijas, kuras labvēlīgos apstākļos var sasniegt pat 90m augstumu un 3m stumbra apkārtmēru. Zari araukārijām izvietoti horizontāli mietturos pa 5-6, tas īpaši raksturīgs jauniem kokiem. Atkarībā no sugas, zarus klāj platas ādainas vai arī šauras adatveida skujas, kuras vērstas uz dzinumu galiem un izvietotas spirālē cieši nosedzot vienai otru. Skujas nebirst, bet nokrīt kopā ar visu zaru.

Koki parasti ir divmāju augi ar sievišķajām un vīrišķajām augļkopām uz atsevišķiem kokiem, taču reizēm ir sastopami koki ar abu dzimumu augļķermeņiem vai arī koks laika gaitā spēj mainīt dzimumu. Ir arī araukāriju sugas, kurām raksturīga vienmājība, piemēram Hunšteina araukārija. Sievišķie čiekuri parasti ir brūngani, lodveida, atkarībā no sugas var sasniegt 7-25 cm diametrā, tajos var atrasties 80-200 lielas sēklas. Sēklām nogatavojoties čiekuri sairst kokā. Vīrišķie mikrostrobili veidojas zaru galos pa vienam vai grupās. Tie ir salikti, dzeltenbrūni, 4-15 cm gari un 1.5-5 cm diametrā.

Lielākā daļa, araukāriju sugas ir reliktas ar ierobežotiem izplatības arēliem. Parasti aug mežos un mūžzaļajos tropu vai subtropu krūmājos, vai lidzīgās, samērā atklātās augtenēs.

Pārakmeņojies araukārijas čiekurs no Patagonijas, Argentīnā. Datēts ar Juras periodu (aptuvenais vecums apm. 210 mlj. gadu)

Araukārijas var dēvēt par dzīvajām fosilijām, jo to pārakmeņojušās atliekas jau atrodamas Mezozoja ēras nogulumos. Araukāriju fosilijas liecina, ka agrāk tās augušas arī ziemeļu puslodē, līdz pat Krīta perioda beigām.

Araukāriju ģints nosaukums ir atvasināts no Čīles Araukānijas reģiona pamatiedzīvotāju mapuču jeb araukāņu nosaukuma, kuri šeit augošās Čīles araukārijas (Araucaria Araucana) sēklas lieto pārtikā. Čīles araukārija ir pirmā šīs ģints pārstāve, kura ir atklāta un zinātniski aprakstīta.

Vairākas araukāriju sugas tiek izmantotas kokrūpniecībā — mebeļu ražošanā un celtniecībā. Čīles araukāriju, Šaurlapu araukāriju un Bidvila araukāriju sēklas tiek izmantotas arī pārtikā.

Vairākas araukāriju sugas plaši tiek izmantotas kā apstādījumu koki un tiek plaši audzētas to dekorativitātes dēļ — Čīles araukārija ir populāra ASV un Rietumeiropā, kur to audzē līdz pat Norvēģijas rietumu apgabaliem. ; Dažādlapu araukārija ir populāra Austrālijā, Jaunzēlandē un Vidusjūras valstīs.

Iedalījums un sugu saraksts

Araukāriju ģints sugu iedalījums:

• Zemāk minetajām sugām raksturīgs — platas skujas; čiekuri lielāki par 12 cm diametrā; sēklām apakšzemes dīgšanas tips.
  • Araukāriju apakšģinta.
    • Čīles araukārija (Araucaria araucana). Čīles centrālā daļa un Argentīnas rietumi.
    • Šaurlapu araukārija (Araucaria angustifolia). Brazīlijas dienvidi un Argentīnas ziemeļaustrumi.
  • Banjas (Bunya) apakšģinta.
    • Bidvila araukārija (Araucaria bidwillii). Austrumu Austrālija.
  • "Pārejas" (Intermedia) apakšģinta.
    • Hunšteina araukārija (Araucaria hunsteinii). Jaungvineja.
• Zemāk minetajām sugām raksturīgs — skujas šauras, adatveida; čiekuri mazāki par 12 cm diametrā; sēklām virszemes dīgšanas tips.
  • "Eutacta" apakšģinta.
    • Bernē araukārija (Araucaria bernieri). Jaunkaledonija.
    • Araucaria biramulata. Jaunkaledonija.
    • Kolonveida araukārija (Araucaria columnaris). Jaunkaledonija.
    • Kaningema araukārija (Araucaria cunninghamii). Austrumu Austrālija, Jaungvineja.
    • Dažādlapu araukārija (Araucaria heterophylla). Norfolkas sala.
    • Humbolta araukārija (Araucaria humboldtensis). Jaunkaledonija.
    • Laubenfelsa araukārija (Araucaria laubenfelsii). Jaunkaledonija.
    • Araucaria luxurians. Jaunkaledonija.
    • Araucaria montana. Jaunkaledonija.
    • Millera araukārija (Araucaria muelleri). Jaunkaledonija.
    • Araucaria nemorosa. Jaunkaledonija.
    • Rula araukārija (Araucaria rulei). Jaunkaledonija.
    • Šmida araukārija (Araucaria schmidii). Jaunkaledonija.
    • Araucaria scopulorum. Jaunkaledonija.
    • Araucaria subulata. Jaunkaledonija.

Galerija

• 
  Jaunas Čīles araukārijas
• 
  Šaurlapu araukārija
• 
  Šaurlapu araukārijas čiekurs un sēklas
• 
  Bidvila araukārijas
• 
  Bidvila araukārija
• 
  Bidvila araukārijas čiekurs un atmirušie zari
• 
  Bidvila araukārijas sēkla
• 
  Kolonveida araukārijas
• 
  Kolonveida araukārija
• 
  Kaningema araukārija
• 
  Kaningema araukārija ar čiekuriem
• 
  Dažādlapu araukārija Norfolkas salā
• 
  Dažādlapu araukārija
• 
  Jauns araukārijas stāds
• 
  Araucaria luxurians

Literatūra

• http://www.conifers.org/ar/ar/index.html
• James E. Eckenwalder. Conifers of the World: The Complete Reference. 147.-165.lpp.