Antiarhi

Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā. Antiarhi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. Stratigrāfijā antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai.

Antiarhi Antiarchi Cope, 1885
Antiarhs Bothriolepis panderi
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Bruņuzivis (Placodermi)
Apakšklase	Antiarhi (Antiarchi)
Iedalījums
Euantiarcha † Yunnanolepiformes †
Antiarhi Vikikrātuvē

Morfoloģija

Galvas un ķermeņa priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots ārējais skelets (ekzoskelets). Ekzoskeleta galvas vairogs ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret zivs rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie sānu pakauša kaula (paranuchale), bet locītavas iedobums uz priekšējā muguras sānu kaula (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. Acis ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs sklerotiskie kauli (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas pineālais kauls (pineale) ar pineālo atvērumu centrā un rostrālais kauls (rostrale) ar diviem nāsu atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - priekšējais nepāra kauls (Prm), aizpineālais kauls (Pp) un pakauša kauls (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - sānu kauli (La), sānu pakauša kauli (Pn) un pakaļējie malas kauli (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar žaunu vāku (Op). Žokļi ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri.

Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) un pakaļējais vidējais muguras kauls (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā anterior laterale, interlaterale un spinale. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: priekšējais sānu-muguras kauls (ADL) un sānu jauktais kauls (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - pakaļējam sānu-muguras kaulam (PDL) un pakaļējam sānu kaulam (PL). Ķermeņa bruņas vēdera daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra pusmēness kauls (Sm), kas iespējams varētu būt analogs artrodiru anterior medio-ventrale un interlateralia. Nepāra centrālā vēdera plātne - vidējais vēdera kauls (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: priekšējais vēdera-sānu kauls (AVL) un pakaļējais vēdera-sānu kauls (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet krūšu spura. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar zvīņām. Tās dorsālajā pusē atrodas muguras spura. Astes spura heterocerkāla.

Ekoloģija un izplatība

Antiarhi, domājams, dzīvoja bentisku dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no bentosa organismiem un detrīta. Pārsvarā dzīvoja saldūdens vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos kontinentos. Senākie antiarhi atrasti Ķīnas apakšējā devona nogulumos. Latvijā ir samērā bieži sastopami un izplatīti vidus un augšdevona slāņos.

Sistemātika

• † Antiarhu virskārta (Antiarchi Cope, 1885)

• † kārta: Yunnanolepiformes Zhang Guorui, 1978

• † dzimta: Yunnanolepididae Miles, 1968

• † ģints: Yunnanolepis
• † ģints: Zhanjilepis
• † ģints: Phymolepis (?)

• † kārta: Euantiarcha Janvier et Pan, 1982

• † apakškārta: Procondylolepidoidei Zhang, 1984

• † dzimta: Chuchinolepidae K.J.Chang, 1978

• † ģints: Chuchinolepis
• † ģints: Procondylolepis

• † apakškārta: Sinolepidoidei Long, 1983

• † dzimta: Sinolepididae Liu et P'an, 1958

• † ģints: Sinolepis
• † ģints: Xichonolepis
• † ģints: Yanchienolepis

• † apakškārta: Bothriolepidoidei Miles, 1968

• † dzimta: Dianolepididae Cope, 1886

• † ģints: Dianolepis
• † ģints: Jiangxilepis
• † ģints: Kirgisolepis
• † ģints: Tenizolepis

• † dzimta: Bothriolepididae Cope, 1886

• † ģints: Bothriolepis
• † ģints: Briagalepis
• † ģints: Grossilepis
• † ģints: Monarolepis
• † ģints: Vietnamaspis

• † dzimta: Microbrachiidae Gross, 1965

• † ģints: Microbrachius
• † ģints: Hohsienolepis
• † ģints: Wudinolepis

incertae familiae

• † ģints: Luquanolepis
• † ģints: Nawagiaspis
• † ģints: Walterilepis

• † apakškārta: Asterolepidoidei Miles, 1968

• † dzimta: Pterichthyodidae Stensio, 1948

• † ģints: Pterichthyodes
• † ģints: Asperaspis
• † ģints: Byssacanthus
• † ģints: Grossaspis
• † ģints: Gerdalepis
• † ģints: Hyrcanaspis (?)
• † ģints: Hunanolepis
• † ģints: Lepadolepis
• † ģints: Stegolepis
• † ģints: Sherbonaspis
• † ģints: Wurungulepis

• † dzimta: Asterolepididae Traquair, 1888

• † ģints: Asterolepis
• † ģints: Pambulaspis
• † ģints: Remigolepis

(†) - izmirušu organismu grupa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antiarhi.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)