Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta. Artrodiras dzīvoja devona perioda jūrās un saldūdeņos, galvenokārt bentālē.[1] Artrodiras bija no dažiem centimetriem līdz 6 metriem garas zivis. Latvijā ir zināmas 7 dzimtas, 20 ģintis un ap 30 sugām. Zinātnē tās izmanto par vadfosilijām devona nogulumu korelācijai.

Artrodiras
Dažādas artrodiras
Dažādas artrodiras
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
Iedalījums
Artrodiras Vikikrātuvē

Artrodiru bruņas var būt dažādās reducēšanās pakāpēs, pārsvarā plecu joslas eksoskeleta saīsināšanās rezultātā. Šarnīrveida savienojums starp plecu joslu un galvas vairogu daudzām formām kļūst nekustīgs vai vispār pazūd. Ja tas ir, tad savienojuma izaugums atrodas uz priekšējā sānu-muguras kaula (ADL), bet bedrīte uz sānu pakauša kaula (Pn). Endokrānija ārējā virsma pārkaulojas veselas kārbas vai vairāku kaulu veidā. Galvai ir īss parasfenoīds. Sklerotiskais gredzens sastāv no četriem vai vairākiem elementiem. Žokļu loks reizēm mēdz daļēji pārkauloties. Muguras stiegra ir pastāvīga. Ir atrasti pārkaulojušies neirālie un hemālie loki, kā arī gredzenveidīgi muguras skriemeļi. Krūšu spuras garas ķermeņa bruņas gadījumā stiprinās pie skapulokorakoīda īpašā aksiālā atvērumā aiz spināles. Saīsinātas bruņas gadījumā uzreiz aiz tās. Skapulokorakoīds bieži vien virspusē pārkaulojas. Žaunu atvere starp galvas postsuborbitale un ķermeņa anterior laterale.[2]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 70. lpp.
  2. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 131. lpp.