Ansis Zeltiņš

Ansis (Antons) Zeltiņš (1863—1942) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieris vadīja pulku Ziemassvētku kaujās.

Ansis Zeltiņš Personīgā informācija Dzimis 1863. gada 30. oktobrī Mēdzūlas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1942. gada 11. septembrī (78 gadi) Zaļenieku pagasts, Jelgavas apriņķis, Jelgavas apgabals, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlandes reihskomisariāts (tagad Latvija) Tautība latvietis Vecāki Pēteris Brāļi Pēteris, Jēkabs Māsas Anna Dzīvesbiedre Minna Bērni Namejs Zeltiņš

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra Sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš

4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kareivji Jūrmalā (1916).

Dzīvesgājums

Dzimis 1863. gada 30. oktobrī Mēdzūlas pagasta "Kaļēnos" kalēja Pētera Zeltiņa ģimenē. Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā. 1884. gadā iestājās 107. Troickas kājnieku pulkā, mācījās Viļņas junkuru skolā (1884—1886), pēc tam dienēja Viļņā. 1887. gadā paaugstināts par podporučiku, 1891. gadā par poručiku, 1900. gadā par štābkapteini. No 1901. gada dienēja Aizamūras robežsardzes karaspēkā Mandžūrijā. Piedalījās krievu-japāņu karā, pēc kura beigām turpināja dienēt robežsardzē, 1906. paaugstināts par rotmistru, 1913. gadā par apakšpulkvedi.

Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā bataljona komandieris Galīcijas frontē, 1915. gada jūlijā paaugstināts par pulkvedi. 1916. gada 18. martā iecelts par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona, vēlākā pulka komandieri. Ievainots Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna, ārstēšanās laikā viņu pulka komandiera amatā aizstāja Rūdolfs Bangerskis. 1917. gada 11. februārī atgriezās ierindā, 1917. gada septembra Rīgas operācijas laikā artilērijas apšaudes laikā ievainots pie Lielās Juglas upes. Vācu lādiņa šķembas trāpīja rokā, kā arī abās kājās, pulkvedi Zeltiņu evakuēja uz hospitāli Petrogradā, vēlāk Novorosijskā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā demobilizēts, līdz 1918. gada novembrim atveseļojās Pjatigorskā. Krievijas pilsoņu kara laikā uzturējies Kubaņā, kur vadīja kara invalīdu darbnīcu Jekaterinodaras pilsētā. Pēc Kubaņas ieņemšanas 1920. gada martā lielinieki viņu arestēja un nosūtīja uz karagūstekņu nometni Arhangeļskā.

1920. gada oktobrī atgriezās Latvijā, 1920. gada 26. oktobrī ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 1920. gada 10. decembrī iecelts par Cēsu apriņķa apsardzības priekšnieku. 1921. gadā pārvietots par Jelgavas-Bauskas apriņķa priekšnieku, šo amatu, kā arī Jelgavas garnizona priekšnieka pienākumus pildīja līdz 1927. gada 20. decembrim, kad atvaļināts vecuma dēļ. 1923. gada 22. aprīlī apprecējās ar Minnu Gludiņu (1898—1984).

Mūža nogalē dzīvoja savā saimniecībā Zaļenieku pagasta "Vidzemes Strēlniekos", kas bija iekārtota agrākās Deģu muižas (Deggenhof) kungu mājas vietā. Miris 1942. gada 11. septembrī Zaļenieku pagastā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos.

Dalība Ziemassvētku kaujās

1916. gada 23. decembrī pulkveža Zeltiņa komandētais 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks sīvā cīņā ieņēma vācu nocietinātās blindāžas, kur saņēma vairākus gūstekņus un ložmetējus. Aizstāvēja ieņemtā rajona labo spārnu līdz atiešanas pavēles saņemšanai. 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna atkal ieņēma vācu nocietinātās zemnīcas un noturēja tās līdz vakaram.

Piemiņa

Aleksandrs Grīns sava pulka komandieri pieminējis „Dvēseļu puteņa” desmit lappusēs. 2013. gadā pie Anša Zeltiņa vasaras mītnes Matīšu pagasta Pikātos tika atklāts piemiņas akmens. Pēc pulkveža dēla Nameja Zeltiņa un fonda "Lāčplēsis" ierosmes 2014. gadā pie Vecpiebalgas vidusskolas sienas Ansim Zeltiņam piestiprināja piemiņas plāksni.

Apbalvojumi

• Sv. Staņislava ordenis, III šķira (1904)
• Sv. Annas ordenis ar šķēpiem un lentu, III šķira (1905)
• Sv. Staņislava ordenis, II šķira (1905)
• Sv. Annas ordenis, II šķira (1905)
• Sv. Vladimira ordenis ar šķēpiem un lentu, IV šķira (1915)
• Sv. Jura zobens, 1917.,
• Sv. Jura krusts, IV šķira, nr. 986327 (1917)
• Serbijas karaļa Karadžordževiča ordenis ar šķēpiem, IV šķira (1917)
• Lāčplēša Kara ordenis, III šķira, nr.3/755 (1921)
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1931).