Anrī Albērs Nisels (franču: Henri Albert Niessel, 1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītājs (1919).

Anrī Albērs Nisels
Henri Albert Niessel
Anrī Albērs Nisels
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 24. oktobrī
Parīze, Karogs: Francija Francija
Miris 1955. gada 26. decembrī (89 gadi)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 18861931
Valsts Karogs: Francija Francija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Goda Leģiona ordenis
Kaujas krusts (Francija)
Cits darbs Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītājs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1866. gada 24. oktobrī Parīzē. Pēc Sensiras karaskolas (École spéciale militaire de Saint-Cyr) beigšanas viņš piedalījās Francijas armijas Alžīrijas kampaņā (1886—1894), Tunisijas kampaņā (1899—1901) un Marokas kampaņā (1912—1914). Pirmajā pasaules kara laikā piedalījās kaujās Beļģijas un Francijas teritorijā, paaugstināts par brigādes ģenerāli (1915). Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada augustā ģenerāli Niselu nosūtīja misijā uz Krieviju, kur viņš neveiksmīgi centās novērst Krievijas armijas sabrukumu. Pēc Oktobra revolūcijas viņš atgriezās Francijā, tika paaugstināts par divīzijas ģenerāli (1918).

Bermontiādes laikā 1919. gada rudenī viņu iecēla par Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītāju, kuras locekļi 7. novembrī ieradās Berlīnē, bet 11. novembrī Kēnigsbergā tikās ar Vācijas armijas pārstāvjiem. 13. novembrī komisija ieradās Tilzītē, kur tikās ar Vācijas armijas VI. rezerves korpusa virspavēlniecību.[1] Lietuvā ieradusies, komisija uzaicināja Latvijas pārstāvjus uz satikšanos 28. novembrī dzelzceļa vagonā starp Jānišķu un Meitenes stacijām. Latvijas armijas vadība uz sarunām sūtīja pulkvedi Eduardu Kalniņu un Ārlietu ministrijas juriskonsultu Hermani Albātu, viņiem piebiedrojās arī Dienvidu frontes pavēlnieks ģenerālis Peniķis.[2]

Sarunu gaitā Nisela vadītajai komisijai neizdevās panākt pamieru starp Latvijas un Vācijas valdībām un novērst pilnīgu vācu armijas evakuāciju no Latvijas.[3][4]

Pēc tam ģenerālis Nisels vadīja Francijas militāro misiju Polijā (1920—1921).[5] Pēc atgriešanās Francijā viņš bija 9. armijas korpusa komandieris (1921—1924) un gaisa karaspēka ģenerālinspektors (1924—1926), vēlāk Francijas Augstākās militārās padomes loceklis (1926—1931).

Mūža pēdējo daļu pavadīja Parīzē, rakstot memuārus. Miris 1955. gada 26. decembrī.

  • D. A. T : Défense aérienne du territoire (kopš ar Rémy Alphonse Chabord un G. de Guilhermy). Paris: Éditions cosmopolites, 1934, 250 p.
  • L'évacuation des pays baltiques par les Allemands: contribution à l'étude de la mentalité allemande. Paris, Limoges, Nancy: Charles-Lavauzelle, 1935, 272 p.
  • Le triomphe des Bolchéviks et la paix de Brest-Litovsk: Souvenirs 1917-1918. Plon, 1940, 381 p.