Andors Lilientāls (ungāru: Lilienthal Andor; krievu: Андрэ Арнольдович Лилиенталь; 1911. gada 5. maijs Maskava2010. gada 8. maijs Budapešta) bija Ungārijas un PSRS starptautiskais lielmeistars šahā (1950).

Andors Lilientāls
Lilienthal Andor
Andors Lilientāls 2006. gadā
Andors Lilientāls 2006. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 5. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2010. gada 8. maijā (99 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Pilsonība Karogs: Ungārija Ungārija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās šahists

Piedzimis Maskavā ungāru ģimenē, bet jau no divu gadu vecuma pārcēlies uz Ungāriju. Šahu sācis spēlēt Budapeštas kafejnīcās, bet 1929. gadā devies uz Vīni, kur simultānspēles seansā nospēlējis neizšķirti ar Pasaules šaha eksčempionu Hosē Raulu Kapablanku. 1930. gadā Parīzē piedalījies savā pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā, kurā izcīnījis 4. vietu. Lielu panākumu sasniedzis 1934. gada Hastingsas (Anglija) tradicionālajā turnīrā, kurā dalījis otro vietu ar Pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu (uzvarēja Salo Flors).[1] Tajā pašā gadā uzvarējis šaha turnīros Barselonā un Budapeštā.

Sekmīgi pārstāvējis Ungārijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 3 reizes (1933-1937). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1937) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1933, 1935) medaļas.[2]

1935. un 1936. gadā piedalījies Maskavas starptautiskajos šaha turnīros, kuros ieņēmis attiecīgi 8.-10. un 4. vietu. Turnīru laikā iepazinies ar savu nākamo sievu un sācis pastāvīgi dzīvot Maskavā. 1939. gadā pieņēmis PSRS pilsonību un sācis piedalīties vietējos šaha turnīros. 1940. gadā uzvarējis Maskavas pilsētas šaha čempionātā.[3] Tajā pašā gadā izcīnījis savu lielāko šahista karjeras panākumu, dalot ar Igoru Bondarevski pirmo vietu PSRS šaha čempionāta finālā, apsteidzot Mihailu Botviņņiku, Paulu Keresu un Vasiliju Smislovu.[4] 1948. gadā Maskavas komandas sastāvā uzvarējis PSRS komandu šaha čempionātā.[5] 1948. gadā saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu.

Piedalījies arī Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas pirmajā ciklā. 1948. gadā Zviedrijā starpzonu turnīrā ieņēmis 5. vietu un iekļuvis pretendentu turnīrā.[6] Tomēr pretendentu turnīrā Budapeštā nospēlējis neveiksmīgi, desmit dalībnieku konkurencē dalot tikai 8.-10. vietu.[7]

Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Lilientālam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

No 1951. līdz 1960. gadam bijis Tigrana Petrosjana treneris. Bijis arī Vasilija Smislova sekundants viņa mačos par Pasaules šaha čempiona nosaukumu ar Mihailu Botviņņiku (1954, 1957, 1958).

1967. gadā pēc mātes lūguma atgriezies Ungārijā un mūža nogali nodzīvojis Budapeštā. Pazīstams arī ka šaha žurnālists un literāts. 1985. gadā Budapeštā publicējis savu grāmatu Életem a sakk ("Mana dzīve šahā"). Bijis visilgāk dzīvojošais lielmeistars no pirmajiem FIDE lielmeistariem.

Ārējās saites

labot šo sadaļu