Vasilijs Smislovs

Vasilijs Smislovs (krievu: Василий Васильевич Смыслов; dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā, miris 2010. gada 27. martā turpat) bija PSRS un Krievijas šahists — septītais pasaules čempions šahā (1957 — 1958).[1]

Vasilijs Smislovs
Василий Смыслов
Vasilijs Smislovs 2002. gadā
Vasilijs Smislovs 2002. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 24. martā
Maskava, Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg Krievijas PFSR
Miris 2010. gada 27. martā (89 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šahists

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā inženiera ģimenē. Spēlēt šahu viņam 6 gadu vecumā iemāca tēvs, kurš pats bija spēcīgs šahists. Pirmos lielos panākumus gūst 1938. gadā, kad Smislovs uzvarēja PSRS skolēnu meistarsacīkstēs un dala 1.—2. vietu Maskavas čempionātā, izpildot meistara normu. 1940. gadā izcīnīja 3. vietu PSRS 12. čempionātā, kļūstot par PSRS lielmeistaru.

Pēc 2. Pasaules kara Smislovs jau bija starp spēcīgākajiem pasaules šahistiem un 1948. gadā tika uzaicināts piedalīties mačturnīrā, kurā 5 vadošie lielmeistari cīnījās par pasaules čempiona nosaukumu. Smislovs ieņēma 2. vietu, atpaliekot no Mihaila Botviņņika, kurš kļuva par mirušā pasaules čempiona Aļehina pēcteci.

1954. gadā Smislovs pirmo reizi cīnās mačā ar Botviņņiku. Tas beidzas neizšķirti 12:12, kas pēc noteikumiem ļāva čempionam saglabāt savu titulu. 1957. gadā, iepriekš izcīnījis pretendentu atlases sacensībās tiesības spēlēt ar čempionu, Vasilijs Smislovs uzvar maču ar Botviņņiku (rezultāts: 12,5:9,5) un kļūst par septīto pasaules čempionu šahā.

Tomēr jau pēc gada revanša mačā Mihails Botviņņiks savu zaudēto titulu atgūst. Turpmākajos gados Smislovs vēl ilgi atrodas pasaules šaha elitē, tomēr pietuvoties vēl vienam mačam par pasaules spēcīgākā šahista nosaukumu izdodas tikai 1984. gadā, 62 gadu vecumā, kad mačā, kurā izšķīrās, kurš cīnīsies ar toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu, Smislovs cieš sakāvi no jaunā lielmeistara Garija Kasparova.

Līdz pat 2001. gadam Vasilijs Smislovs turpina piedalīties sacensībās un pēc tam, kad redzes problēmu dēļ tas vairs nav iespējams, turpina darboties šaha kompozīcijas jomā.

Miris no sirds mazspējas 2010. gada 27. martā Maskavā, apglabāts Novidevičjes kapsētā.

DaiļradeLabot

Vasilijs Smislovs
Бюллетень ЦШК СССР, 1987
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara

Etīdes risinājums:

1. g6! hxg6 2. h7 Lf6 3. Lb8! (ja 3. Kxf6?, tad 3. ... 0-0-0!) 3. ... Txb8 4. Kxf6 Kd8 5. h8D+ Kc7 6. Dh2+ un baltie uzvar.
1. ... Lb6 2. Lb8! hxg6 (2. ... Txb8 3. g7!) 3. h7 Ld4 4. c7 un uzvar.

“Šahā Smislova galvenais spēks slēpjas viņa tālredzībā. Viņa talants ir universāls un izcils. Viņš varēja smalki nospēlēt atklātnē, aiziet dziļā aizsardzībā, strauji uzbrukt vai, visbeidzot, aukstasinīgi manevrēt. Bet par galotni vispār nav ko runāt — tā ir viņa stihija. Dažreiz viņš pieņēma lēmumus, kas bija dziļi pārsteidzoši ” (Botviņņiks).

Smislova interese par etīdu kompozīciju ir organiski saistīta ar klasisko pieeju šaham. Smislovs ir grāmatu un rakstu autors par dažādiem šaha mākslas jautājumiem. Viņš sniedza vērtīgu ieguldījumu spāņu atklātnes, slāvu aizsardzības, dāmas gambīta teorijā un Grīnfelda aizsardzībā izstrādāja sistēmu, kas nes viņa vārdu.

ApbalvojumiLabot

  • Ordenis "Par nopelniem Tēvzemes labā", 4. pakāpe (1996).[2]
  • Ļeņina ordenis (1957).[1]
  • Tautu Draudzības ordenis (1981).[1]
  • PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.

BibliogrāfijaLabot

  • В.В. Смыслов. В поисках гармонии. Выдающиеся шахматисты мира (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1979.
  • Г.Я Левенфиш, В.В. Смыслов. Теория ладейных окончаний (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1986.
  • Vasily Smyslov. Vasily Smyslov: Endgame Virtuoso (angļu). Everyman Chess, 1997. ISBN 1857441982.
  • Vasily Smyslov. Smyslov's 125 Selected Games (angļu). Everyman Chess, 1995. ISBN 1857440285.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 363.—364. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. «Указ Президента Российской Федерации от 23 апреля 1996 года № 600 «О награждении орденом „За заслуги перед Отечеством” IV степени Смыслова В.В.»» (krievu). Skatīts: 2020-09-28.

Ārējās saitesLabot

Sporta tituli
Priekštecis:
Mihails Botviņņiks
Pasaules čempions šahā
19571958
Pēctecis:
Mihails Botviņņiks