Andalusa

Andalusa (arābu: الأندلس spāņu: Al Andalús) bija viduslaiku musulmaņu valsts, kalifāts pēc pārvaldes iekārtas, kas aptvēra pārsvarā mūsdienu Spānijas un Portugāles teritoriju. Vispārinātā nozīmē Andalusa var nozīmēt mauru pārvaldīto Pireneju pussalu laika posmā no 711. līdz 1492. gadam ar nepārtraukti mainīgām robežām, kad vairākām kristiešu karalistēm izdevās Rekonkistas kaujās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās zemes.

Andalusa (zaļā krāsā) ap 1000. gadu

Līdz 8. gadsimta vidum Andalusa bija daļa no Umajādu kalifāta. 756. gadā Abderahmans I (Abd ar-Rahmans I ad-Dahils) pasludināja neatkarību un izveidoja Kordovas kalifātu. Jaunā kalifāta uzplaukums tika piedzīvots Abderahmana III valdīšanas laikā, kurš sevi pasludināja par jauno Rietumislāma impērijas kalifu.

711. gadā paussalā ienāca mauru iekarotāji. Kordovu par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Umajādu dinastijas un Kordova strauji attīstījās. Pilsētā bija ap 500 tūkstoši Iedzīvotāju, tā kļuva par Eiropas lielāko pilsētu.

Reģions bijis politiski vienots tikai mauru valdīšanas pirmsākumos (8. gs. sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159-1229) laikā.^{[nepieciešama atsauce]}

Etimoloģija

Pastāv vismaz divas strīdīgas versijas vārda Al-Andalus izcelsmei, bet visas pieņem, ka tas radies pēc Romas impērijas sabrukuma. Daži apgalvo, ka vandaļu zemes reiz arī sauktas Vandalusija, bet citi, ka Andalusa radusies no arābu valodas apzīmējuma mītiskajai Atlantīdai.

12. gs. Andalusā kalta zelta monēta

Skatīt arī

• Kordovas kalifāts

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andalusa.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)