Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea). Amerikas āpsis dzīvo ASV rietumu un centrālajā daļā, Meksikas ziemeļos un Kanādas dienviddaļā.[1] Tam patīk sausas, klajas vietas, ar irdenām augsnēm, kuras ir viegli rakt, piemēram, prērija.
| Amerikas āpsis Taxidea taxus (Schreber, 1778) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Amerikas āpšu apakšdzimta (Taxidiinae) |
| Ģints | Amerikas āpši (Taxidea) |
| Suga | Amerikas āpsis (Taxidea taxus) |
| Izplatība | |
 | |
 Amerikas āpsis Vikikrātuvē | |
Lai arī ārēji Amerikas āpsis ir diezgan līdzīgs Eiropas āpsim, tomēr tā tuvākais radinieks ir aizvēsturiskais āpsis Chamitataxus avitus, kas tāpat kā Amerikas āpsis pieder Amerikas āpšu apakšdzimtai (Taxidiinae).
Izskats
labot šo sadaļu
Amerikas āpsis kā visi āpši ir masīvi veidots, pagaru ķermeni un īsām, muskuļotām kājām. Priekšķepām ir gari, spēcīgi nagi, kas var sasniegt 5 cm garumu. Tā ķermeņa garums ir apmēram 52—88 cm. Aste ir paīsa un tās garums ir 10—16 cm.[2] Tēviņi ir smagāki un lielāki kā mātītes. Tēviņi vidēji sver 9 kg, mātītes 7 kg. Ziemeļu pasugas ir smagākas kā dienvidos dzīvojošās, kā arī rudenī āpsis pieaudzē svaru, uzkrājot zemādas taukus, un tad pieaudzis tēviņš var svērt 11,5 kg.[3] Galvas forma ir saplacināta un sejai ir trīsstūra veids, ausis vidēji lielas, kas novietotas zemu.
Amerikas āpša kažokam, izņemot galvu, kājas un krūtis, ir grizli tipa matojums, tas nozīmē, ka katra brūnā mata galiņš ir sirms. Uz galvas Amerikas āpsim ir kontrastainas melni-baltas svītras; pa vidu vienmēr ir balta svītra, kas savieno degungalu ar galvas pamatni, uz vaigiem tumši brūna vai melna svītra. Pasugai Taxidea taxus berlandieri baltā svītra, kas sākas pie degungala stiepjas pāri ne tikai galvai, bet visam ķermenim līdz astes pamatnei.[4] Krūšu daļā kažoks ir gaišā smilšu vai dzeltenbrūnā krāsā, kājas melnas. Ausu mugurpuse ir melna, bet no priekšpuses tās ir kantētas ar baltu matojumu.
Uzvedība
labot šo sadaļuAmerikas āpsis pamatā ir aktīvs nakts laikā, lai gan var iziet medībās arī dienas laikā. Atšķirībā no Eiropas āpša tie neguļ ziemas miegu, bet ziemas laikā ir mazāk aktīvi, pavadot ilgas stundas guļot. Ir novērots, ka starp ēdienreizēm āpsis var nogulēt 29 stundas no vietas. Ziemas laikā āpsim patīk alu atstāt siltās, saulainās dienās.
Reizēm āpsis ieņem citu dzīvnieku izraktas alas, piemēram, lapsas. Bet parasti alas tie rok paši. Ala tiek izrakta apmēram 9 m gara un 3 m dziļa. Alas ieeja ir 30 cm platumā un 20 cm augstumā, slieksni veido izrakto zemju kaudze. Ala āpsim ir ļoti nozīmīga. Dienas laikā āpsis tajā atpūšas, uzkrāj barības rezerves ziemai un audzina mazuļus. Āpša apdzīvotajā teritorijā tam ir vairākas alas. Teritorija ir liela, apmēram 2—500 km², kas ir atkarīga no barības resursiem.[5]
Amerikas āpšiem ir tikai daži dabīgie ienaidnieki, kuri pamatā medī tikai āpšu mazuļus. Tie ir klinšu ērglis, rūsganais lūsis, puma un koijots. Tomēr vislielākās briesmas āpsim rada cilvēks, aizņemot āpša dzīves telpu, medījot, uz ceļiem nobraucot ar automašīnām un indējot tos.[2]
Barība un medības
labot šo sadaļu
Amerikas āpsis medī, uzrokot zemi. Tas medī suslikus, zemes vāveres, kurmjus, murkšķus, prērijas suņus, pīkstules, kokažurkas, ķenguržurkas, baltkājainās peles un strupastes. Āpsis, uzrokot grauzēju pazemes midzeņus, ejas mēdz nosprostot ar kādu akmeni.[6] Pie izdevības tas neatsakās no putniem, kas ligzdo uz zemes, ķirzakām, vardēm, maitas, zivīm, skunksiem, kukaiņiem, ieskaitot bites un to ligzdas ar visu medu, kā arī labprāt ēd kukurūzu, zirņus, pākšu pupas, sēnes un saulespuķu sēklas.[2]
Reizēm medību laikā Amerikas āpsis kooperējas ar koijotu. Koijoti medī grauzējus, tiem dzenoties pakaļ pa virszemi, toties āpsis ir pārāk lēns, lai noķertu peli virs zemes. Līdz ar to peles, kas glābjoties no koijota, ierokas zemē, kļūst par āpša medījumu, bet peles, kas izbēg no āpša virszemē, nokļūst koijota zobos. Abiem kopā medījot, pelēm tikpat kā nav izglābšanās iespēju.[7]
Vairošanās
labot šo sadaļuParasti Amerikas āpši ir vientuļnieki, izņemot mātes ar mazuļiem. Riesta laikā tēviņi paplašina savas teritorijas, meklējot draudzeni. Tēviņi pārojas ar vairākām mātītēm. Riests Amerikas āpšiem ir vasarā.[2] Tā kā mātītēm ir embrioniskā diapauze un tās spēj atlikt embrija attīstību, tad mazuļi piedzimst pavasarī, kad ir visvairāk barības. Parasti aprīlī piedzimst 2—5 mazuļi. Mazuļi ir ar kažoku, bet akli un nevarīgi. Māte par mazuļiem rūpējas līdz augustam, tad tie dodas pasaulē sameklēt savas teritorijas.[5] Līdz tam māte mazuļiem iemāca būt veikliem un atjautīgiem medniekiem, daudz laika veltot rotaļām ar tiem.[8] Tas ir viskritiskākais brīdis āpša dzīvē, šajā laikā bojā iet daudzi āpši. Tā dzīves ilgums savvaļā ir 14 gadi.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļuAmerikas āpsim ir 3 pasugas:
- Taxidea taxus jacksoni — sastopams Lielo ezeru rietumu daļā;
- Taxidea taxus jeffersoni — sastopams ASV un Kanādas rietumu daļā;
- Taxidea taxus berlandieri — sastopams ASV dienvidrietumos un Meksikā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Taxidea taxus (American Badger)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 9. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 ADW: Taxidea taxus: Information
- ↑ http://books.google.com/books?id=-xQalfqP7BcC&pg=PA683&sig=t1Op4YhpNoUiElstZDgA9JitAy4#v=onepage&q=&f=false
- ↑ American Society of Mammalogists Staff; Smithsonian Institution Staff (1999). The Smithsonian Book of North American Mammals. UBC Press. p. 179. ISBN 0-7748-0762-8.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. martā. Skatīts: 2009. gada 9. novembrī.
- ↑ «Hunting techniques and tool use by North Aamerican badgers preying on Richardson's ground squirrels». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. novembrī. Skatīts: 2009. gada 9. novembrī.
- ↑ «Ecology - Badger-Coyote Associations». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. martā. Skatīts: 2009. gada 9. novembrī.
- ↑ Bandelier National Monument - American Badger (U.S. National Park Service)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Badger Arhivēts 2007. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- American Badger
- North American Badger, The University of Texas at El Paso
- Steve Jackson's badger page
- American Badger - Taxidea taxus
- American Badger (Taxidea taxus)
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikas āpsis |