ASV Samoa

ASV Samoa
ASV Samoa Amerika Sāmoa; American Samoa
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Samoa, Muamua Le Atua" ; (Samoa, lai Dievs ir visupirms)
	Himna: "The Star-Spangled Banner, Amerika Samoa";
	Location of
Galvaspilsēta	Pagopago; valdības rezidence Fanatono; 14°17′S 170°42′W / 14.283°S 170.700°W
Valsts valodas	samoāņu, angļu
Valdība
ASV neinkorporēta teritorija
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	ASV dolārs (USD)
Laika josla	(UTC-11)
Interneta domēns	.as
ISO 3166-1 kods	016 / ASM / AS
Tālsarunu kods	+1 684

ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; angļu: American Samoa; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.

Ģeogrāfija

Fatu klints Tutuilas piekrastē

ASV Samoa aizņem Samoa salu austrumu daļu. Lielākā un visvairāk apdzīvotā sala ir Tutuila, teritorijā ietilpst arī Manuas salas, Rozas atols un Sveinsa sala (Olosena). Rozas atols ir ASV jurisdikcijā vistālāk dienvidos esošā teritorija. Rozas atols ir neapdzīvots, bet Sveinsa sala — privātīpašums.

Tutuila un Manua salas ir vulkāniskas izcelsmes, kalnainas. Salas klāj mitrais mūžzaļais tropiskais mežs, ap salām ir koraļļu rifi. Salās iegūst tufu.

Jūras tropiskais klimats, no dienvidrietumu puses pūš pasātu vējš. Gada vidējā temperatūra ir +26° C, jūlijā — +24° C, decembrī — +32° C. Nokrišņu daudzums — 3000—4000 mm gadā. Laikaposmā no decembra līdz martam salas bieži piemeklē viesuļvētras. No aprīļa līdz oktobrim ilgst sausais periods.

Salās trūkst saldūdens. Augsne apstrādājama piekrastē.

Arhipelāgā izveidots Amerikāņu Samoa nacionālais parks.

Vēsture

Pastāv iespēja, ka Samoa salas ir apdzīvotas jau aptuveni 3 000 gadus. Īpaša vēsture līdz eiropiešu atnākšanai bija Manuas salām - šo salu politiskā ietekme sniedzās ārpus Samoa salu grupas un tās saglabāja neatkarību arī pēc tam, kad Tonga iekaroja pārējās, apkārtējās Samoa salas.

Fagatogo doki, Tutuila

Pirmie eiropieši salas sasniedza 18. gadsimtā. Sadursme starp franču jūrasbraucējiem un Tutuilas iedzīvotājiem radīja iespaidu, ka samoāņi ir nežēlīgi un asinskāri. Pirmie misionāri salās ieradās 19. gadsimta sākumā.

1889. gada martā vācu kara kuģis apšaudīja kādu Samoa ciematu iznīcinot arī ASV īpašumus. Pēc šī notikuma trīs ASV karakuģi ieradās Samoa ostā un bija gatavi atklāt uguni uz tur esošajiem trim vācu karakuģiem - taču pirms kaujas visus kuģus paspēja nogremdēt viesuļvētra. Tā kā karojošajām pusēm vairs nebija bruņojuma, tika noslēgts pamiers. Tikai 1899. gadā ar Berlīnes līgumu Samoa salas tika sadalītas starp ASV un Vāciju - Vācijai tika Rietumsamoa, bet ASV - Austrumsamoa.

Manua salas - skats no Olosegas uz Ofu salu

ASV jauniegūtajā teritorijā uzcēla ogļu pārkraušanas staciju savai Klusā okeāna flotei un nozīmēja vietējo pārvaldnieku. 1904. gadā savu neatkarību zaudēja arī Manuas salas, kas tika pievienotas Austrumsamoa.

Pēc pirmā pasaules kara Samoa salās sākās nevardarbīgā Mau kustība - cīņa par neatkarību. Austrumsamoa šo kustību vadīja pasaules kara veterāns Samuelu Riplijs, kurš no Samoa tika izsūtīts uz Kaliforniju. Vēlāk viņš Kalifornijā kļuva par Ričmondas pilsētas mēru. 1930. gados kustība tika apspiesta.

Otrā pasaules kara laikā salās bija vairāk ASV militārpersonu nekā vietējo iedzīvotāju, atstājot uz saliniekiem lielu kultūras iespaidu. Jaunie salinieki tika apmācīti karaklausībā un piedalījās karā.

Pēc kara ASV Iekšlietu departaments centās panākt Austrumsamoa pārveidošanu par ASV štatu, taču ar aktīvu samoāņu virsaišu darbību šis mēģinājums cieta neveiksmi. Tika izveidota vietējā salinieku pašpārvalde (Fono) Fanatono ciematā. ASV kara flotes nozīmēto pārvaldnieku nomainīja pašu salinieku vēlēts pārvaldnieks. 1967. gada 1. jūlijā tika ratificēta Austrumsamoa konstitūcija.

Pārvalde

Austrumsamoa parlamenta - fono - ēka.

Suverēnās tiesības pārvaldīt Austrumsamoa un garantēt tās konstitūciju pieder ASV prezidentam kopīgi ar Iekšlietu ministriju. Austrumsamoa ārējos sakarus arī organizē ASV.

Austrumsamoa dzimušie nav ASV pilsoņi (citizens) taču ir amerikāņi (nationals) - t.i. viņi ASV teritorijā nevar vēlēt un tikt ievēlēti, taču var strādāt un uzturēties bez īpašiem ierobežojumiem.

Austrumsamoa tiek iedalīta 3 rajonos un 2 "neadministrētos" atolos. Vienlaikus Austrumsamoa iedalās 66 ciemos.

Austrumsamoa galvaspilsēta ir Pagopago - viens no lielākajiem ciematiem salās. Taču valdība saskaņā ar konstitūciju atrodas Fanatono ciematā.

Austrumsamoa parlaments (Fono) sastāv no divām palātām - Pārstāvju palātā ir 18 deputāti kas tiek ievēlēti uz diviem gadiem, Senātā ir 18 deputāti, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem - Senātu ievēlē salu virsaiši. Sveinsa salas pārstāvim nav balss tiesību.

Pašlaik Austrumsamoa pārvaldnieks ir Togiola Tulafono.

Ekonomika

Salinieki nodarbināti sabiedrisko pakalpojumu sektorā, divās zivju (tunču) pārstrādes fabrikās un dažādos sīkākos privātos uzņēmumos. 3 bankas. Tiek audzēti ananasi, banāni, papaija, maizes koks, kokospalmas, dārzeņi.

150 km asfaltētu ceļu, ap 200 km - citi ceļi. 11 km no Pagopago atrodas Tafunas starptautiskā lidosta.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV Samoa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
ASV Samoa valdība