Samoa salas

Samoa salas (angļu: Samoan Islands) ir vulkānisku salu arhipelāgs Polinēzijā, Klusā okeāna centrālajā daļā. Divas lielākās rietumu salas aizņem neatkarīgā Samoa valsts, arhipelāga austrumdaļu — ASV teritorija ASV Samoa.

Samoa salas
Ciems Tutuilas salā
Samoa salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Polinēzija
Koordinātas	14°16′0″S 171°12′0″W
Salu skaits	14
Platība	3028 km²
Augstākais kalns	Silisili 1858 m
Administrācija
Valsts	Samoa
Teritorija	ASV Samoa
Lielākā pilsēta	Apija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	250 100 (2001)
Samoa salas Vikikrātuvē

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki salās apmetušies ap 1050. gadu p.m.ē. Pirmais no eiropiešiem salas 1722. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns un nosauca tās par Boumana salām (nīderlandiešu: Bouman Eylanden) par godu ekspedīcijas kuģa Thienhoven kapteinim Kornelisam Boumanam (Cornelis Bouman). 1768. gadā salas apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils un nodēvēja tās par Jūrasbraucēju salām (franču: îles du Navigateur). 1889. gadā Samoa kļuva par ASV, Lielbritānijas un Vācijas kondomīniju, 1899. gadā sadalīta starp ASV (austrumdaļa) un Vāciju (rietumdaļa). 1914. gadā Vācijas valdījumu ieņēma Jaunzēlande un 1920. gadā ieguva Nāciju Līgas mandātu salu pārvaldei. 1962. gadā Samoa rietumdaļa ieguva neatkarību kā Rietumsamoa.