Alojas pagasts
Alojas pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. No visām pusēm iekļauj Alojas pilsētu un robežojas ar sava novada Staiceles, Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas pagastiem, kā arī Valmieras novada Skaņkalnes pagastu.
Alojas pagasts | |
---|---|
Novads: | Limbažu novads |
Centrs: | Aloja |
Kopējā platība:[1] | 179,1 km2 |
• Sauszeme: | 175,2 km2 |
• Ūdens: | 3,8 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 695 |
Blīvums (2024): | 4,0 iedz./km2 |
Mājaslapa: | www |
Alojas pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuReljefs
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuĪģe, Jogla, Korģe, Mažurka, Mellurga, Soģupe, Spaļupe, Spaļupīte, Struņķupīte, Ūpšupīte, Vačupīte
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuBokardu dīķis, Ungurpils dzirnavezers
Purvi
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuVēsturiski tagadējā Alojas pagasta teritorija veidojusies no Ungurpils pagasta, kam pievienotas Stakenbergu un daļa Puikules pagastu zemes. 1925. gadā Ungurpils pagastu pārdēvēja par Alojas pagastu. 1935. gadā tā platība bija 164,2 km² un tajā dzīvoja 2976 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Alojas, Ezeru un Īģes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Alojai piešķirts strādnieku ciemata (no 1961. gada - pilsētciemata) statuss. 1954. gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam. 1957. gadā Ezeru ciems pievienots Alojai, izveidojot Alojas lauku teritoriju. Aloja ar lauku teritoriju ietilpusi Alojas (1951-1956), Limbažu (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1958. gadā Alojas lauku teritorijai pievienota Vīķu ciema kolhoza «Centība» teritorija. 1977. gadā pievienota daļa Braslavas un Brīvzemnieku ciemu teritorijas, bet daļa Alojas lauku teritorijas pievienota Staiceles lauku teritorijai. 1992. gadā Alojai piešķirtas pilsētas tiesības. 2009. gadā Alojas pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Alojas novadā. 2010. gadā Alojas lauku teritorija pārdēvēta par Alojas pagastu. 2021. gadā pagastu iekļāva Limbažu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
labot šo sadaļu- Jaungarandžu Baznīcas kalns - kulta vieta
- Lauru pilskalns
- Ungurpils (Perkeles) viduslaiku pils[5]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuKopā ar Alojas pilsētu. Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Miķelis Krogzemis jeb Auseklis (1850—1879) — latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
- Ivars Smilga (1892—1938) — revolucionārs, komunists, padomju valsts darbinieks.
- Mārtiņš Zīle (1863—1945) — ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2021. gada 5. februārī.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |