Salaca, Gaņģupe, Glāžupe, Īģe, Jogla, Karogupīte, Kraukļu upe, Maldupīte, Medajtērce, Megra, Mellurga, Puršenupe, Pužupe, Spaļupe, Zonape.
Kaijdzelves, Kodajezers, Pīļdzelves.
1935. gadā Valmieras apriņķa Rozēnu pagasta platība bija 237,7 km² un tajā dzīvoja 3297 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Rozēnu, Staiceles un Vīķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Staicelei piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet pārējo Staiceles ciema teritoriju 1954. gadā pievienoja Rozēnu ciemam. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1977. gadā Staicelei pievienoja daļu Alojas lauku teritorijas, bet daļu Staiceles lauku teritorijas pievienoja Ramatas ciemam.[5] 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā. 2010. gadā Staiceles pilsētas lauku teritoriju pārdēvēja par Staiceles pagastu. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.
- Karogu Baznīckalniņš (Karogkalniņš) un Upurakmens - kulta vieta[6]
Kopā ar Staiceles pilsētu.
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% |
---|
1935 | 3 297 | — |
---|
1959 | 2 689 | −18.4% |
---|
1969 | 2 600 | −3.3% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
1979 | 2 517 | −3.2% |
---|
1989 | 2 249 | −10.6% |
---|
2000 | 2 122 | −5.6% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
2011 | 1 624 | −23.5% |
---|
2021 | 1 335 | −17.8% |
---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.