Alfrēds Jodls

Alfrēds Jodls (vācu: Alfred Jodl, 1890. gada 10. maijs — 1946. gada 16. oktobris) bija vācu virsnieks, vadījis Vērmahta operatīvo štābu Otrā pasaules kara laikā.

Alfrēds Jodls Alfred Jodl Alfrēds Jodls Otrā pasaules kara laikā Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 10. maijā Vircburga, Bavārija, Vācijas Impērija Miris 1946. gada 16. oktobrī (56 gadi) Nirnberga, Bavārija, Vācija Tautība vācietis Paraksts

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis Dienesta laiks 1910 – 1945 Valsts Vācija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (ar šķēpiem)

Dzīvesgājums

Dzimis atvaļināta artilērijas virsnieka ģimenē. Militārā dienesta gaitas sāka 1910. gadā kā kadets 4. Bavārijas artilērijas pulkā. Virsnieka dienesta pakāpē — leitnants, paaugstināts 1912. gadā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā artilērijas virsnieks, par kaujās izrādīto varonību apbalvots ar Dzelzs krusta abām pakāpēm, kā arī citiem apbalvojumiem.

Pēc kara turpināja dienestu Reihsvērā. 1920. gadā pabeidza štāba virsnieku kursus un paaugstināts par kapteini (1924 — majors, 1935 — pulkvedis, 1939 — ģenerālmajors). 1924. gadā pabeidza studijas Berlīnes Universitātē, līdz 1931. gadam pildīja štāba virsnieka pienākumus Minhenē dislocētajā 7. kājnieku divīzijā. 1932. — 1933. gadā dienestā Kara ministrijā, savukārt 1934. — 1935. gadā nosūtīts komandējumā uz Turcijas armiju. Pēc tam Vērmahta štāba operatīvās vadības priekšnieks. 1938. — 1939. gadā artilērijas priekšnieks Austrijā.

Otrā pasaules kara priekšvakarā, 1939. gada 27. augustā atkārtoti iecelts par Vērmahta operatīvās vadības priekšnieku, paliekot amatā līdz kara beigām. 1940. gada jūlijā, Francijas kampaņas laikā, tika paaugstināts par ģenerālleitnantu, kā arī artilērijas ģenerāli (1944 — ģenerālpulkvedis), apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar šķēpiem. 1945. gadā kopā ar Kārļa Dēnica valdības locekļiem arestēts Flensburgā. Kā Dēnica pārstāvis parakstījis Trešā reiha bezierunu kapitulācijas aktu.

Jodls tika tiesāts Nirnbergas procesā, kurā viņš tika atzīts par kara noziedznieku, piespriežot nāvessodu pakarot. Spriedums izpildīts 1946. gada 16. oktobrī, Jodla pēdējie vārdi bijuši "Ich grüße Dich, mein ewiges Deutschland" — "Es sveicu tevi, mana mūžīgā Vācija". 1953. gadā, atkārtoti izskatot Jodla lietu, Minhenes tiesa atzina, ka Jodla vaina nav pierādīta. Tomēr sabiedriskā spiediena dēļ minētais nolēmums tika atsaukts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfrēds Jodls.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)