Aleksandrs Stulginskis (lietuviešu: Aleksandras Stulginskis, 1885. gada 26. februāris — 1969. gada 22. septembris) bija lietuviešu agronoms un valstsvīrs — Lietuvas Seima deputāts, priekšsēdētājs, kā arī ministrs vairākās valdībās un valsts prezidents, viens no Kristīgo demokrātu partijas līderiem.

Aleksandrs Stulginskis
Aleksandras Stulginskis
2. Lietuvas prezidents
Amatā
1920. gada 19. jūnijs — 1926. gada 7. jūnijs[a]
Priekštecis Antans Smetona
Pēctecis Kazis Griņus

Dzimšanas dati 1885. gada 26. februāris
Šilale, Kauņas guberņa
(tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1969. gada 22. septembrī (84 gadu vecumā)
Kauņa, Lietuvas PSR
(tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Tautība lietuvietis
Politiskā partija Kristīgo demokrātu partija
Profesija agronoms
Augstskola Halles-Vitenbergas universitāte
Reliģija katoļticība

a 1920. gada 19. jūnijs — 1922. gada 21. decembris — kā prezidenta pienākumu izpildītājs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis daudzbērnu ģimenē Šilalē. Mācījās vietējā tautskolā, tad Liepājas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1904. gadā. Līdz 1908. gadam izglītojās Kauņas garīgajā seminārā, teoloģijas studijas turpināja Insbrukā. Tomēr studiju laikā atteicās no domas kļūt par ksendzu un 1913. gadā pabeidza agronomijas studijas Halles-Vitenbergas universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja lauksaimniecībā, presē publicēja rakstus par agronomiju.

Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Viļņu, kur bija viens no Kristīgo demokrātu partijas dibinātājiem, vadījis partijas centrālkomiteju. Pretēji Antanam Smetonam Stuglinskis bija labvēlīgi noskaņots sadarbībai ar Antanti. Piedalījās Viļņas konferences organizēšanā, pēc kuras ievēlēts Lietuvas Padomē, kur vadījis bēgļu un izsūtīto repatriācijas komisiju, bija viens no 1918. gada 16. februāra Lietuvas neatkarības akta parakstītājiem. Vācu okupācijas laikā 1918. gada izdeva laikrakstus Ūkininkas ("Lauksaimnieks") un Ūkininko kalendorius ("Lauksaimnieka Kalendārs").

Lietuvas brīvības cīņu laikā piedalījās Lietuvas bruņoto spēku izveidē. 1918. gada 26. decembrī viņš kļuva Lietuvas 2. ministru kabineta ministru bez portfeļa, tad par premjerministra biedru un iekšlietu, pārtikas un sabiedrisko darbu ministru 3. ministru kabinetā, tad par zemkopības un valsts īpašuma ministru 4. ministru kabinetā. Bija viens no Lietuvas Kristīgi demokrātiskās partijas dibinātājiem, Centra komitejas priekšsēdētājs, Lietuvas zemnieku savienības dibinātājs, tās pirmais priekšsēdētājs. No 1920. līdz 1922. gadam pildīja Satversmes Seima priekšsēdētāja pienākumus, būdams arī prezidenta pienākumu izpildītājs.

Pēc pirmā Seima ievēlēšanas izvēlēts par valsts prezidentu, vēlāk viņu pārvēlēja nākamais Seims, prezidenta pienākumus pildīja līdz 1926. gadam. 1926. gadā ievēlēts trešajā Seimā. Kad pēc 1926. gada 17. decembra apvērsuma Seima priekšsēdētājs Jons Staugaitis atkāpās no amata, Stulginskis stājās viņa vietā, pildot priekšsēža pienākumus līdz pat Seima atlaišanai 1927. gada maijā. Vēlāk Stuglinskis aizgāja no aktīvās politikas. Darbojās savā lauksaimniecībā Kretingā, bijis lauksaimniecības kooperatīvu biedrs.

1941. gada jūnija deportācijas laikā Stulginski arestēja un kopā ar ģimeni izsūtīja uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā. 1952. gadā viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu, tomēr pēc Staļina nāves 1954. gadā atbrīvoja bez tiesībām atgriezties dzimtenē. Viņš strādāja Komi APSR Kvitkevas mežrūpniecības saimniecībā, tad par agronomu padomju saimniecībā. 1956. gadā viņam atļāva atgriezties Lietuvā, kur viņš līdz 1959. gadam strādāja Vītēnu dārzkopības izmēģinājumu stacijā netālu no Kauņas. Miris 1969. gada 22. septembrī Kauņā, apbedīts Panemūnas kapsētā.

Piemiņa labot šo sadaļu

2011. gadā Lietuvas Lauksaimniecības universitāti (Lietuvos žemės ūkio universitetas) pārdēvēja par Aleksandra Stulginska Universitāti, kuru 2019. gadā pievienoja Vītauta Dižā Universitātei kā Lauksaimniecības akadēmiju.