Aleksandrs Kotovs

Šis raksts ir par šaha lielmeistaru. Par citām jēdziena Kotovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs Kotovs (krievu: Александр Александрович Котов; 1913. gada 12. augusts, Tula, Krievijas Impērija - 1981. gada 8. janvāris, Maskava) bija starptautiskais lielmeistars šahā (1951).

Aleksandrs Kotovs Александр Александрович Котов Aleksandrs Kotovs 1967. gadā Personīgā informācija Dzimis 1913. gada 12. augustā Tula, Krievijas Impērija (tagad Krievija) Miris 1981. gada 8. janvārī (67 gadi) Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) Pilsonība PSRS Nodarbošanās šahists, literāts

Šahista karjera

Ar šahu iepazinies skolas gados. 16 gadu vecumā uzvarējis Tulas pilsētas šaha čempionātā. Pēc Tulas kara mehāniskā institūta beigšanas pārcēlies uz Maskavu. Ātri kļuvis par vienu labākajiem PSRS šahistiem. 1939. gada PSRS čempionātā tikai zaudējums Mihailam Botviņņikam izšķirošajā partijā pēdējā kārtā liedza Kotovam kļūt par PSRS čempionu šahā. Vēlāk viņš kļuva par Maskavas čempionu šahā (1941), bet 1948. gadā PSRS čempionātā dalīja 1.-2. vietu ar Dāvidu Bronšteinu. 1950. gadā Kotovs uzvarēja Venēcijas starptautiskajā šaha turnīrā, bet 1951. gadā FIDE piešķīra viņam starptautiskā lielmeistara nosaukumu. Pasaules čempiona nosaukuma izcīņas ciklos Kotovs debitēja 1948. gadā, izcīnot 4. vietu starpzonu turnīrā Zviedrijā, bet 1950. gada Budapeštas pretendentu turnīru viņš pabeidza 6. vietā. 1952. gadā Kotovs ar lielisku rezultātu uzvarēja Stokholmas starpzonu tunīrā, izcīnot 16.5 punktus no 20 iespējamajiem. 1953. gada Cīrihes pretendentu turnīrā viņš tika uzskatīts par vienu no favorītiem, taču neveiksmīgi spēlēja turnīra pirmo pusi un, lai gan kļuva par vienīgo dalībnieku, kas pārspēja nākamo turnīra uzvarētāju Vasiliju Smislovu, palika 8. vietā. Kotovs divas reizes PSRS izlases sastāvā ir uzvarējis Pasaules šaha olimpiādēs, spēlējot kā 2. rezervists (1952, 1954). Par ieguldījumu šaha attīstībā 1957. gadā apbalvots ar ordeni "Goda Zīme". Pēc 1960. gada Kotovs turnīros spēlēja aizvien retāk.

Ieroču konstruktors

Otrā pasaules kara gados Aleksandrs Kotovs strādāja par galveno konstruktoru vienā no kara rūpnīcām. Par ieguldījumu 120 mm mīnmetēja izstrādē viņš 1944. gadā tika apbalvots ar Ļeņina ordeni.

Literāts un šaha popularizators

1950. gados Aleksandrs Kotovs uzsāka dižā krievu šahista Aleksandra Aļehina šaha daiļrades mantojuma izpēti. Viņš bija viens no tiem, kas palīdzēja reabilitēt emigranta Aļehina vārdu toreizējās PSRS varas acīs. Aļehinam ir veltītas Kotova grāmatas «A. Aļehina šaha mantojums» (krieviski «Шахматное наследие А. А. Алехина», 2 sējumos), kurā tika sīki izpētīta Aļehina šaha daiļrade, kā arī biogrāfiskais romāns «Baltie un melnie» (latviski publicēts 1982. gadā žurnālā «Zvaigzne» (fragmenti) un 1983. gadā izdevniecības «Liesma» sērijā «Ievērojamu cilvēku dzīve»). Pēc biogrāfiskā romāna «Baltie un melnie» 1960. gadu sākumā tika iesākta filma «Cilvēks bez dzimtenes», kas gan netika pabeigta. Tomēr 1980. gadā romāns tika ekranizēts - filma «Krievijas baltais sniegs». Tāpat Kotovs 1970. gados vadīja PSRS Centrālās televīzijas raidījumu «Šaha skola», kas iepazīstināja ar šaha spēles pamatiem televīzijas mazāko auditoriju.

Kotova sindroms

1970. gadā grāmatā «Šahista domāšanas noslēpumi» (krieviski «Тайны мышления шахматиста») Kotovs aprakstīja parādību, kas vēlāk ieguva nosaukumu «Kotova sindroms», kad šahists spēles gaitā aprēķina variantus, neatrod nevienu uzvarošu turpinājumu, pēkšņi saprot, ka laiks beidzas, un izdara gājienu uz labu laimi, kuru nav aprēķinājis, un kurš ir jūtami sliktāks nekā tie, kurus viņš līdz šim ir aprēķinājis. Šis jēdziens ir pāraudzis šaha specifiku, un tiek izmantots psiholoģijā kā cilvēka uzvedības modeļa skaidrojums.

Ārējās saites

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils olimpbase.org mājaslapā (Pasaules šaha olimpiāde) (angliski)